Arī advokātam Grudulim jācīnās par tiesībām teikt debašu runu

Visiem Aivara Lemberga advokātiem Rīgas apgabaltiesā ir nācies cīnīties par tiesībām aizstāvēt savu klientu – izņēmums nav arī advokāts Māris Grudulis, kurš aizstāvību uzņēmās nesen, vēsta NRA.lv.

Tiesa uzskata – ja advokāts, debatēs runājot par katru lēmumu, norāda apstākļus, kuri liecina par labu apsūdzētajam, un ja šie apstākļi reizēm atkārtojas, tad tā ir tiesas procesa vilcināšana. Tiesa vēlas, lai advokāts savu sakāmo attiecinātu uzreiz uz visiem dokumentiem, kurus viņš vēlas pieminēt.

Turpretī advokāts tiesai norāda – ja viņš debatēs neiztirzās ikkatru apsūdzībā pieminēto dokumentu, kuri nav vienādi, bet gan ir dažādi, tiesai būs pamats spriedumā norādīt, ka saistībā ar to vai citu dokumentu aizstāvība nav neko bildusi.
Šā gada 6. februāra tiesas sēdē M. Grudulis turpināja debates par apsūdzības sadaļu saistībā ar SIA Naftas filtrs. Advokāts analizēja apsūdzības apgalvojumus par «patiesā labuma guvējiem» (t.i., terminu, kas Latvijas likumdošanā parādījās sešus gadus vēlāk pēc apsūdzībā minētajiem notikumiem ar SIA Naftas filtrs) un «patiesā labuma guvēju tiesībām» (terminu, kas vispār nav Latvijas likumdošanā).

Starp aizstāvi un tiesu cita starpā notika arī šāda viedokļu apmaiņa.

M. Grudulis: – Nevaram mēs šādos apstākļos arī uzskatīt šo apsūdzību par pierādītu, jo faktu, ka šādu tiesību nav, to nevar nekādā veidā…

I. Jansone: – Mēs jau to reizes trīsdesmit dzirdējām, vismaz šo četru dienu laikā…

M. Grudulis: – Jā, godātā tiesa, jūs dzirdēsiet vēl trīsdesmit.

I. Jansone: – …ka patieso labuma guvēju tiesības nevienā likumā nav, mums jau sapņos rādās tas jūsu teikums.

M. Grudulis: – Vai es, godātā tiesa, varu to saprast tā, ka tiesa mani ir sadzirdējusi šajā jautājumā un spriedumā šīs arguments netiks aizmirsts?

I. Jansone: – Nu, tāpēc nevajag atgādināt to reizes trīsdesmit.

M. Grudulis: – Godātā tiesa, man ir bail…

I. Jansone: – Tas šausmīgi pagarina jūsu debašu runu. Mēs esam četras dienas tikai pie 13.1. apsūdzības sadaļas. Viņas ir 13.19. Vai tiešām mēs vēl līdz 13.19. klausīsimies par šo patieso labuma guvēju tiesību neesamību normatīvajos aktos?

M. Grudulis: – Bet, godātā tiesa, vai tad man nav taisnība?

I. Jansone: – Nevajag tik daudz reižu to atgādināt.

M. Grudulis: – Jo?

I. Jansone: – Jo tāpēc, ka pietiek ar vienu!

M. Grudulis: – Godātā tiesa, likums nosaka, kad jūs mani varat pārtraukt. Tad, ja es nerunāju par apstākļiem, kas ir saistīti ar lietu.

I. Jansone: – Bet jūs nevarat runāt 100 reižu vienu un to pašu.

M. Grudulis: – Vai jūs man aizliedzat pieminēt šo?

I. Jansone: – Mēs aizliedzam vilcināt procesu. Mēs neaizliedzam runāt par faktiem, par jūsu realizētu aizstāvību, bet nevajag speciāli, kā jūs pats norādījāt, te demagoģiski runāt vienu un to pašu.

M. Grudulis: – Godātā tiesa, demagoģija ir tad, kad argumenti nav pamatoti. Mani argumenti ir pamatoti. Otrs stāsts par vilcināšanu. Par procesa vilcināšanu varētu sūdzēties tikai tie, kuriem tiesības ir uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, un šīs tiesības šajā tiesas zālē ir trim personām – Aivaram Lembergam, Anrijam Lembergam un Ansim Sormulim. Ja kāds no viņiem man teiks, lai es nerunāju par to, jo es savādāk ierobežoju viņu tiesības uz procesa pabeigšanu sapratīgā termiņā, tad es arī par to vairāk nerunāšu.

I. Jansone: – Nu, viņi nevada tiesas procesu diemžēl. Tiesas procesu vada tiesa.

M. Grudulis: – Jā.

I. Jansone: – Un tiesa norāda, kādā apjomā viņi jūs uzklausīs dotajā brīdī. Un dotajā brīdī mēs jums norādījām, ka nevajag daudzas reizes atkārtot vienu un to pašu frāzi, un jūs esat pats tam piekritis, ka jūs esat vairākkārt viņu atkārtojis. Mēs klausāmies tālāk jūsu aizstāvības runu, un nevajag strīdēties.

M. Grudulis: – Godātā tiesa, es nestrīdos. Es tikai vēršu uzmanību uz to, ka ar šādu ierobežojumu, ka likums man neierobežo apsūdzības runas ilgumu. Jūs iejaucieties…

I. Jansone: – Mēs jūs, mēs jūs ierobežojam!

M. Grudulis: – …aizstāvības funkciju realizēšanā.

I. Jansone: – Mēs jūs šobrīd ierobežojam tieši šajā saistībā, ņemot vērā, ka mēs uzskatām, ka jūs vilcināt procesu, lieki norādot vienu un to pašu jau ceturto dienu.

M. Grudulis: – Man laikam nav tiesību jums atbildēt.

I. Jansone: – Nē, nav! Turpiniet savu runu!

M. Grudulis: – Līdz ar to, godātā tiesa, man ir tikai vienīgi iespēja pieteikt jums noraidījumu.

I. Jansone: – Turpiniet. Jūs piesakāt noraidījumu?

M. Grudulis: – Es piesaku jums noraidījumu, godātā tiesa, jo mans noraidījums ir pamatots ar sekojošām tiesību normām. Mans noraidījums jums, Jansones kundze, par to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa 506. pantu, kas nosaka tiesas debašu saturu, 3. daļu apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu un saskaņā ar 506. panta 6. daļu tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā arī par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu. Apstāklis par patiesā labuma guvēja tiesībām, godātā tiesa, kam ir sakars ar lietu.

I. Jansone: – Jā.

M. Grudulis: – Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 17. pantu ir procesuālās funkcijas nodalītas. Nosakot man, par kādiem apstākļiem es drīkstu runāt un cik daudz reižu es drīkstu runāt, jūs klaji pārkāpjat šo procesuālo nodalījumu, procesuālo funkciju nodalīšanas principu. Un turklāt jūs pārkāpjat arī 48. panta, 48. panta 2. daļas 3. punkta nosacījumu, kur ir teikts, ka – neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, tiesa piedalās pierādījumu pārbaudē. Dotajā brīdī jūs iejaucaties aizstāvības realizēšanā, un, godātā tiesa, tas viss liecina par to, ka tiesa nav objektīva un tiesa neļauj man realizēt šo aizstāvības funkciju atbilstoši likumam, un minētā iemesla dēļ, es atvainojos, bet es esmu spiests pieteikt jums noraidījumu.

Tiesa noraidījumu nepieņēma un slēdza tiesas sēdi. Nākamajā tiesas sēdē M. Grudulis turpināja lasīt debašu runu bez īpaša spiediena un pārmetumiem no tiesas puses.

Šis bija jau otrais noraidījums tiesai, ko pieteica M. Grudulis.

Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats

Foto: F64