“Brexit” gaidas ietekmē iepirkšanos britu internetveikalos
Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, visticamāk, notiks sakārtotā veidā un kādu laiku būs spēkā pašreizējie tirdzniecības un preču kustības noteikumi. Tajā pašā laikā daļa Lielbritānijā bāzētu internetveikalu jau tagad vairs nepieņem pasūtījumus sūtīšanai uz ES valstīm, tajā skaitā uz Latviju, raksta NRA.lv.
Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kurā tā aizvadījusi pusgadsimtu, plānota 2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi – 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika). Tā kā, visticamāk, šī izstāšanās, ierēdņu valodā runājot, notiks sakārtotā veidā, joprojām vismaz kādu laiku vēl būs spēkā pašreizējie tirdzniecības un preču kustības noteikumi. Tajā pašā laikā daļa Lielbritānijā bāzētu internetveikalu vairs nepieņem pasūtījumus sūtīšanai uz ES valstīm, tajā skaitā uz Latviju.
Lielbritānijas karaliene Elizabete II aizvadītajā ceturtdienā apstiprināja likumu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei (AK) atstāt ES 31. janvārī. «Viņas majestāte karaliene devusi karalisko apstiprinājumu Brexit likumprojektam, kas tādējādi kļūst par Brexit likumu,» tviterī paziņoja Brexit ministrs Stīvs Bārklijs. Nākamajā dienā vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no ES parakstīja abas augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kā arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Eiropas Parlamenta balsojums par līgumu plānots 29. janvārī. Pēc tam ceturtdienā, 30. janvārī, vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu līderiem.
Valsts ieņēmumu dienests uzsver: ja Eiropas Parlamenta balsojums būs pozitīvs, ratifikācijas procedūras tiks noslēgtas līdz 31. janvārim un Apvienotā Karaliste no ES izstāsies sakārtotā veidā, kas nozīmē, ka līdz gada beigām būs spēkā pārejas periods, proti, Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to turpinās attiekties ES tiesības un pienākumi. ES un Apvienotās Karalistes sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.
Pārejas periodā, tāpat kā pašlaik, Apvienotā Karaliste būs daļa no ES vienotā tirgus un Muitas savienības. «Tas nozīmē, ka muitas jomā līdz šī gada beigām nekādu izmaiņu nebūs ne privātpersonām, kuras ceļo no Apvienotās Karalistes uz Latviju vai kuras saņem sūtījumus no šīs valsts, ne uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri Apvienotajā Karalistē. Brīva preču aprite starp ES un Apvienoto Karalisti turpināsies līdz pārejas perioda beigām. Noteikumi, ierobežojumi un citas formalitātes, ko piemēro tirdzniecībai starp ES un trešajām valstīm, netiks piemērotas pārejas periodā. Kad pārejas periods beigsies, uzņēmējiem un privātpersonām būs pienākums veikt muitošanu precēm, kas tiks pārvietotas no ES uz Apvienoto Karalisti vai otrādi. Par ES un Apvienotās Karalistes attiecībām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, turpināsies sarunas atbilstoši ES un Apvienotās Karalistes kopīgajai politiskajai deklarācijai par nākotnes attiecību ietvaru. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām,» Neatkarīgajai skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļa. Tas nozīmē, ka arī pēc 31. janvāra tāpat kā līdz šim no Apvienotās Karalistes varēs ievest preces, nemaksājot muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Tāpat bagāžā varēs vest dažādus pārtikas produktus. Vienīgais ierobežojums tāpat kā līdz šim būs akcīzes preču daudzums. Tas, kāda kārtība preču ievešanai un izvešanai attiecībā uz Apvienoto Karalisti būs pēc 2021. gada 1. janvāra, būs sarunu jautājums. Iespējams, ka noteikumi būs tikpat stingri kā šobrīd attiecībā uz trešajām valstīm, kad ievest ES, tajā skaitā Latvijā, preces bez nodokļu nomaksas varēs ierobežotā apjomā un daļu pārtikas preču vispār nevarēs ievest. Savukārt par trešo valstu internetveikalos iegādātām precēm, kas ir dārgākas nekā 22 eiro, ir jāmaksā PVN, bet par 150 eiro dārgākām precēm – arī muitas nodoklis.
Ilze Šteinfelde
