Rīdziniekiem arvien mazāk vajag bezmaksas ēdināšanu
Juglā gadiem ilgi cilvēki siltā ēdiena izdales vietā vienreiz dienā saņēma siltu ēdienu. Tas ir bijis visvairāk apmeklētais ēdināšanas punkts, ko finansē Rīgas dome. Drīz to slēgs. Tāpat kā vēl piecus, raksta NRA.lv.
Juglā pie ēkas Brīvības ielā 399 ir daudz cilvēku. Gandrīz visi satraukti: kā, ēdināšanas vairs nebūs?! Kāda sieviete stāsta, ka viņa uz šo ēdinātavu nāk astoņus gadus. Dēls nomira, vīrs nomira, jādzīvo ar vienu pensiju. 290 eiro. Grūti. Bet te, ja porciju neapēd, tad aiznes mājās, piegriež sīpoliņu, speķīti un vienas ēdienreizes vietā sanāk divas. Viņa esot apmierināta – pirmais ēdiens, otrais, salāti un tēja. Nē, sociālie neko nepalīdzot, jo viņai pensija par lielu, pērn tikai 1,80 eiro par apkuri piemaksāja, pārējā iztikšana – no pensijas. «Es jau te kā uz darbu nāku,» sieviete noteic. Kad saņemot pensiju, tajā dienā uz ēdināšanas punktu nenāk. Tad veikalā nopērk kādu gardumiņu, palutina sevi.
Viņai blakus stāv sieviete ar mietu rokā. Viņa pikti iebilst – dzīvojot netālu un katru dienu skatoties uz cilvēku bariem, kuri nāk ēst. Bet daži braucot ar mašīnām, atstājot auto nostāk un ierodas paēst. Abas pat sastrīdas, jo viena otrai nenotic – kādas mašīnas, ja, porciju saņemot, jāuzrāda rīdzinieka karte, kurā fiksēts maznodrošinātā vai trūcīgā statuss. Savām acīm redzu, ka dažam labam pēc ēdiena atnākušajam telefons ir dārgāks nekā man.
Nelielo ēdinātavas telpu piepilda jauni un veci, var redzēt, ka krietns pulciņš no viņiem ir īsti saulesbrāļi, bet daudzi – vīri kā ozoli. Viens no gados jaunajiem vīriešiem – Jānis – labprāt izstāsta, ka viņš slimo ar epilepsiju, tāpēc darbā neņemot. Viņa pensija ir 67 eiro. Toties viņš rosās starp zupasbrāļiem un māsām, un ikvienam, kurš klausās, stāsta, kurā vietā var dabūt maizi bez maksas, kur – papildu ēdienu.
Februāra beigās Rīgas pašvaldībai beidzas līgums ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, tika izsludināts jauns konkurss, bet bez rezultātiem. Rīgas domes Labklājības departaments secinājis, ka ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu ievērojami apgrūtina un sadārdzina prasība pēc obligātā zaļā iepirkuma (piemēram, sezonālā ēdienkarte, vienreizlietojami plastmasas šķīvji, kas izgatavoti no atjaunojamām izejvielām). Pagājušā gada rudenī tika izsludināts iepirkums, bet nebija neviena piedāvājuma. Tāpēc jau februāra beigās tiks slēgtas sešas siltā ēdiena izdales vietas, un šim pakalpojumam paredzētos 1,48 miljonus eiro novirzīs citam pakalpojumam – aprūpei mājās.
Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte ieradusies uz tikšanos ar cilvēkiem un pacietīgi skaidro, kas būs turpmāk. Viens no iemesliem, kāpēc ēdināšanas punkti tiek slēgti, ir pieprasījums. Pieprasījums pēdējos astoņos gados samazinājies no 3700 porcijām līdz 1050 porcijām dienā. Trūcīgo skaits Rīgā samazinājies krasi – no 32 000 2012. gadā līdz nepilniem 5000 pērn. Labklājības departaments izskata iespēju palielināt garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalstu, lai cilvēki paši varētu apmaksāt pakalpojumus un netiktu nostādīti lūdzēju lomā.
I. Kondrāte atgādina, ka cilvēki sūdzējušies par ēdiena kvalitāti, sūdzības saņemtas par visām siltā ēdiena izdales vietām. Turpmāk ēdināšanu varētu nodrošināt tā dēvētajās zupas virtuvēs, kur izsniedz tikai zupu, nevis vairākus ēdienus, bet Rīgas dome radīs iespēju uzlabot sortimentu, kā arī nepieciešamības gadījumā vest siltu ēdienu uz mājām. Turklāt zupas virtuvēs nebūs vajadzīgi taloni un izziņas, pakalpojumu varēs saņemt vienkāršāk un ātrāk.
Ēdināšanas vietas Rīgā tika izveidotas krīzes laikā kā palīdzība ģimenēm ar bērniem. Gandrīz 10 gadu laikā kontingents ir mainījies. Veicot datu analīzi, atklājās, ka ēdināšanas pakalpojumu 2019. gadā saņēma 85% cilvēku, kuri ģimenē dzīvo vieni, 12% personu, kuru mājsaimniecībā ir divas personas, un tikai 3% personu, kuru mājsaimniecībā ir trīs vai vairākas personas, to skaitā bērni.
Tuvākajā laikā Rīgas Sociālā dienesta darbinieki dežurēs ēdināšanas vietās, uzklausīs cilvēku vajadzības un lems, kāda veida palīdzība katram vajadzīga. Cilvēkus neēdušus neatstās, apgalvoja I. Kondrāte.
TRŪCĪGO UN MAZNODROŠINĀTO SKAITS RĪGĀ
Trūcīgo personu skaits Rīgā samazinās jau kopš 2012. gada. 2016. gadā trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 1,5% mēnesī, 2017. un 2018. gadā – par 1% mēnesī, bet 2019. gada 11 mēnešos – vidēji par 1,4% mēnesī. Līdz ar to trūcīgo personu skaits Rīgā samazinājies no 31 739 personām 2012. gada janvārī līdz 4826 personām 2019. gada novembrī.
Arī maznodrošināto personu skaits Rīgā samazinās jau kopš 2012. gada. 2012. gada janvārī Rīgas pilsētas pašvaldībā bija 24 335 personas, kurām bija piešķirts maznodrošinātas personas statuss, 2019. gada novembrī – 11 747 personas. Aptuveni 90% no visām maznodrošinātām personām nemainīgi ir pensionāri/invalīdi, kuru rīcībā ir ik mēnesi saņemtā vecuma vai invaliditātes pensija vai sociālā nodrošinājuma pabalsts.
Zupas virtuves vidēji statistiskais apmeklētājs ir: persona pirmspensijas un pensijas vecumā, kā arī persona bez noteiktas dzīvesvietas, kas nonākuši materiālajās grūtībās un nevar nodrošināt sev pamatvajadzību – ēdienu.
PALĪDZ AR ĒDIENU
Vislielākais pieprasījums pēc ēdināšanas pakalpojuma bija 2012. gadā, kad tika izdalītas 759 250 ēdiena porcijas; 2018. gadā – tikai 513 764 porcijas. Pieprasījums no 2012. gada līdz 2018. gadam ir samazinājies par 32%. 2019. gadā pieprasījums pēc ēdināšanas pakalpojuma ir samazinājies vēl par 10%.
2012. gadā izsniegtas – 3007 porcijas dienā;
2018. gadā – 1424 porcijas dienā;
2019. gadā – 1285 porcijas dienā;
2020. gada piecās dienās janvārī – 1055 porcijas dienā.
Vienas porcijas izmaksas:
siltā ēdiena izsniegšanas vietā – 2,56 eiro;
zupas virtuvē – 0,75 eiro
Aisma Orupe
