Satversmes tiesa neiesaistās cīņā par “Radio SWH” īpašumtiesībām
Satversmes tiesa ir atteikusies ierosināt lietu pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma t. s. Radio SWH lietā, liecina Satversmes tiesas 1. kolēģijas (kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska) pagājušā gada 17. decembra lēmums.
Kā NRA.lv jau informēja, pērn Administratīvajā apgabaltiesā slēgtā procesā tika skatīta lieta par to, vai Nacionālās drošības likuma prasībām atbilst AS Radio SWH jaunais 80% akciju īpašnieks – Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolē nepārprotami esošā SIA Media Support.
Latvijas valdība pēc Latvijas drošības dienestu ieteikuma (kā Neatkarīgajai uzsvēra Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, analīzi veikuši gan SAB, gan DP, gan MIDD) pagājušā gada sākumā pieņēma lēmumu, ka SIA Media Support kā AS Radio SWH īpašnieks neatbilst Latvijas drošības interesēm.
Savukārt SIA Media Support šo valdības lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, kur notika divas slēgtas tiesas sēdes. Tajās piedalījās arī Latvijas drošības dienestu pārstāvji.
Tad tiesnese Ilze Amona devās rakstīt spriedumu, tomēr 28. novembrī pieņēma lēmumu par tiesvedības apturēšanu. Administratīvā apgabaltiesa vērsās Satversmes tiesā,
apstrīdot Nacionālās drošības likuma 44. panta sesto daļu, jo uzskatīja, ka šī norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Satversmes 92. panta pirmais teikums skan demokrātiski un ļoti cēli: «Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.»
Savukārt Nacionālās drošības likuma 44. pantā teikts, ka valdības lēmumu, ar kuru netiek pieļauta īpašnieku maiņa nacionālajai drošībai svarīgā komercsabiedrībā (šajā gadījumā – AS Radio SWH), var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Bet šā panta sestajā daļā paredzēts, ka, «ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, tad ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa».
Kā liecina Satversmes tiesas lēmums par atteikšanos uzsākt tiesvedību, Administratīvā apgabaltiesa uzskatīja, ka šī norma neatbilst taisnīgas tiesas principam, «jo tā neļauj pieteicējam administratīvajā lietā noskaidrot pārsūdzētā Ministru kabineta lēmuma pamatojumu un izteikt savu viedokli par to».
Savukārt Satversmes tiesa savu atteikumu uzsākt lietu pamato ar to, ka Administratīvā tiesa savā iesniegumā nav norādījusi pietiekamu juridisku pamatojumu, kas ir obligāts, lai sāktu lietu.
Satversmes tiesas lēmumā rakstīts: «Pieteikuma iesniedzēja savā pieteikumā vien norāda, ka apstrīdētās normas dēļ pieteicējas tiesības administratīvajā lietā tiek nodrošinātas ierobežotā apjomā un apstrīdētā norma pārlieku sašaurina pieteicējas procesuālās tiesības un tiesības uz pieeju tiesai. Šādus vispārīgus Pieteikuma iesniedzējas apsvērumus nevar uzskatīt par juridisko pamatojumu Satversmes tiesas likuma izpratnē.»
Tāpat Satversmes tiesa uzskata: «Papildus pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar likuma Par valsts noslēpumu 17. panta ceturto daļu valsts drošības iestāde, kas lemj par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikšanu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu, ir tiesīga noteikt, kādā apjomā personai izpaužama valsts noslēpumu saturoša informācija. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, neesot leģitīma mērķa tam, ka apstrīdētajā normā paredzēts atšķirīgs tiesiskais regulējums par administratīvā procesa dalībnieka tiesībām iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Taču pieteikumā nav pamatots tas, kādā veidā šis apsvērums attiektos uz jautājumu par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību tieši Satversmes 92. panta pirmajam teikumam,» teikts Satversmes tiesas 1. kolēģijas pagājušā gada 17. decembra lēmumā, kas nav pārsūdzams.
Atbilstīgi Latvijas Tiesu portālā publicētajai informācijai, administratīvā tiesvedība t. s. Radio SWH lietā vakar vēl nebija atjaunota.
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats
Foto: F64
