Latvijas Universitātē diskutē par genocīdu
Decembrī biežāk nekā citos gada mēnešos pasaulē tiek pieminēti genocīda noziegumi un upuri. Latvija, kura pati ir piedzīvojusi genocīdu, kopā ar citām pasaules valstīm 9. decembrī atzīmē Starptautisko genocīda nozieguma upuru piemiņas un šā nozieguma novēršanas dienu. Šīs atceres dienas ietvaros vakar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē viesojās lektori no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas uzstājās ar vieslekciju “Armēņu genocīda pierādījumi un tā nolieguma cēloņi”, vēsta NRA.lv.
Vēsturnieks Taners Aksams un filozofijas profesore Šiobana Neša-Maršala stāstīja par armēņu genocīda īpašajām iezīmēm un Turcijas valdību ilgstošajiem centieniem noliegt tā vēsturiskumu un slēpt ap to esošos dokumentāros pierādījumus. Profesors T. Aksams savā lekcijā atsaucās arī uz savu jaunāko grāmatu Killing Orders, kas sniedz būtisku skaidrojumu armēņu genocīda gadījumā izplūdušajām robežām starp faktiem un patiesību, izgaismojot gan Turcijas valdības paslēptos vai iznīcinātos dokumentus, kas satur slepkavības rīkojumus, gan pierādot šo rīkojumu autentiskumu.
T. Aksams ir dzimis un audzis Turcijā, tomēr viņš ir viens no kaismīgākajiem armēņu genocīda pētniekiem. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņš saņēma politisko patvērumu Vācijā, bet 1996. gadā Hannoveres Universitātē ieguva doktora grādu ar disertāciju par Turcijas nacionālo kustību un armēņu genocīdu. Starptautiski atpazīstamību viņš ieguvis kā viens no pirmajiem Turcijas zinātniekiem, kurš pētījis un aprakstījis armēņu Osmaņu un turku genocīdu 20. gadsimta sākumā. Viņš ir autors vairāk nekā desmit zinātniskiem darbiem, kā arī daudziem rakstiem turku, vācu un angļu valodā par armēņu genocīdu.
Š. Neša-Maršala savukārt savā priekšlasījumā pievērsās genocīda noliegšanas skaidrojumam, aplūkojot noliegumu kā būtisku genocīda akta sastāvdaļu. Viņas specializācijas ir metafizika, epistemoloģija un viduslaiku filozofija. Tāpat viņa ir daudzu grāmatu autore.
Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu kā tādu. Arī Latvijai diemžēl ir bijis ar to jāsaskaras. Latvijā atzīmē divas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas – 25. martā un 14. jūnijā.
Ilze Šteinfelde
Foto: F64
