Keris: Samazinot finansējumu veselības nozarei cilvēki mirs vēl vairāk
Visi deputāti, kad stājās amatā, nodeva zvērestu. Bet zvērestā ir vārdi par to, ka viņi apņemas ievērot Latvijas Republikas likumus. Ja viņi balsos par tādu budžetu, kādu ir iedevusi valdība, par budžetu, kurā ir rupji pārkāpts veselības aprūpes finansēšanas likums, tad viņi būs zvēresta lauzēji, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valdes priekšsēdētājs Valdis Keris.
“Stāsts ir par to, ka valdība gatavojas veselības aprūpes finansējumu turpmākajos gados nevis palielināt, bet samazināt. Un mēs zinām, ka Latvija nepienācīgas nozares attīstības dēļ šobrīd gadā zaudē septiņus ar pusi tūkstošus cilvēku, kurus varētu glābt,” norādīja Keris.
Viņš norādīja, ka ES nozarei finansējums šobrīd vidēji ir 7% no iekšzemes kopprodukta. Leišiem un igauņiem ir vairāk nekā 5%. Latvijai šogad – nepilni četri. Turpmākajos gados plānots šo finansējumu samazināt. Nākamgad – 3,7%, pēc tam – 3,5, pēc tam – 3,3%. “Skaidrs, kādas tam būs sekas. Cilvēki mirs vēl vairāk, slimos vēl vairāk, rindas būs vēl garākas… Godīgi sakot, ir jautājums – no kā ir taisīta valdības sirdsapziņa, ja tā var pieņemt šādus lēmumus?” retoriski vaicāja Keris.
“Tagad, kad tiek rīkots forums, kurā, piemēram, onkologi runā par nozares problēmām un prezidenta kundze tur uzstājas ar skaistām runām, man tā vien niez mēle pavaicāt – kā tas nākas, ka prezidenta kungs pirms vēlēšanām teicis, ka tautas izdzīvošanai jau tuvākajos gados ir kritiski svarīgi palielināt nozares finansējumu un apturēt personāla emigrāciju, bet pēc vēlēšanām viņš glauda Krišjānim Kariņam galvu un teic, ka šis budžets ir labs,” norādīja LVSADA vadītājs.
Pēc viņa sacītā, ārsts ir zināmā mērā starp diviem dzirnakmeņiem. Ja ne starp trijiem… “No vienas puses, ir viņa profesionālie pienākumi, no otras puses, ir valdības attieksme un, no trešās puses, ir viņa paša sirdsapziņa. Un – kā ar to visu tikt galā, man nav vienkāršas atbildes. Un, ja valdība skaidri un gaiši parāda, ka likumus var nepildīt, tad – kā var prasīt no ārsta, lai viņš pilda visu, ko no viņa gaida? Nu, labi, – morāli stiprākie centīsies. Bet – ne jau visi ir kā klints,” uzskata Keris.
“Mēs vienmēr esam aicinājuši savos protestos iesaistīties visus, kuri grib aizstāvēt savas intereses. Un tad mēs skatāmies, kuri atnāk un kuri neatnāk. Un sirds sāp par to, ka to, kuri neatnāk, ir daudz daudz vairāk nekā to, kuri atnāk. Te nu mēs esam. Mēdz runāt, ka Latvijā arodbiedrības ir vājas. Jo, paskatieties uz Franciju, kur tās prot iziet ielās… Briselē paklausījos, cik ir biedru Francijas arodbiedrībās. Apmēram vienpadsmit procentu no strādājošajiem. Mums ir ap desmit procentiem. Starpība nav tik liela. Bet – kur ir starpība? Tad, kad franču arodbiedrības sauc ielās, visi kāpj uz barikādēm, plēš kreklus uz krūtīm un cīnās. Pie mums – sēž uz dīvāna, smīn un tīklā anonīmi ņirgājas. Tāpēc arī esam tur, kur esam,” pauda Keris.
“No varas mēs gaidām vienu skaidru lietu. Tad, kad tiek veidots valsts budžets, ņemot vērā to, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un to, ka viens no demokrātijas pamatakmeņiem ir tiesiskums, no desmit miljardiem, kas šobrīd ir budžetā, vispirms tiek atvēlēta nauda tām saistībām, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas likumos. Bet pēc tam savstarpēju sarunu ceļā starp koalīcijas partijām tiek sadalīts pārējais. Tas, kas notiek šobrīd, ir pilnīgi pretēji. Savstarpēju sarunu slēptā ceļā tiek sadalīta lauvas tiesa, un tad tās drupačas, kas paliek pāri, tiek nosauktas par fiskālo telpu un izbērtas ķidāšanai,” izteicās LVSADA vadītājs.
Foto: Valsts kanceleja
