Nodokļu kāpums gaidāms jau nākamgad
Amatpersonas 2020. gada valsts budžetu sauc par sociāli atbildīgu, uzsverot, ka «iedzīvotājiem netiks celti nodokļi». Taču īstenībā iedzīvotājus, kas pērk degvielu, alkoholu vai tabaku, nākamgad tomēr gaida nodokļu kāpums.
Pirms diviem gadiem uzsāktās nodokļu reformas ietvaros bija paredzēts 2020. gadā paaugstināt akcīzes nodokli naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Šis lēmums joprojām ir spēkā, un šobrīd varas gaiteņos netiek apspriesta iespēja šo nodokļu kāpumu atcelt. Nodokļu reformas ietvaros 2020. gadā paredzētās izmaiņas ir spēkā, Neatkarīgajai apliecināja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Īstenojot ieplānoto akcīzes nodokļa likmju kāpumu, benzīna litrs sadārdzināsies par četriem centiem, dīzeļdegvielas – par pieciem centiem. Litrs vīna maksās par 12 centiem vairāk, savukārt 40 grādu stipra degvīna litra pudele – par 2,23 eiro vairāk nekā šobrīd.
Latvija zaudēs konkurences cīņā
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) ir aprēķinājusi, ka pēc akcīzes likmju paaugstināšanas nākamgad degvielas cenu starpība starp Latviju un Lietuvu būs aptuveni desmit centu litrā. Lietuvā vēsturiski akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem vienmēr ir bijušas zemākas nekā Latvijā, bet no 2020. gada 1. janvāra starpība pieaugs ievērojami. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, šobrīd akcīzes nodokļa starpība starp Lietuvu un Latviju uz vienu litru ir četri centi (bez PVN), pēc 1. janvāra tie jau būs astoņi centi.
LDTA jau vasarā lūdza Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, strādājot pie valsts budžeta 2020. gadam, ņemt vērā šo faktu un atlikt paaugstināto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanos no 2020. gada 1. janvāra. Tāpat LDTA lūgusi akcīzes nodokļa naftas produktiem politiku veidot, to sinhronizējot ar Lietuvas un Polijas akcīzes nodokļa likmēm, lai degvielas tirgotāji Latvijā saglabātu savu konkurētspēju starpvalstu līmenī. Diemžēl, kā izskatās, šie lūgumi nav tikuši uzklausīti.
LDTA pieļauj, ka, neatliekot akcīzes nodokļa kāpumu, Latvija zaudēs konkurences cīņā ne tikai ar Lietuvu, bet arī ar Igauniju, kā rezultātā samazināsies degvielas iegāde un attiecīgi ieņēmumus zaudēs arī valsts budžets. Pēc aptuvenām LDTA aplēsēm, valsts neiekasēs 20 līdz 40 miljonus eiro akcīzes nodoklī un 8 līdz 16 miljonus eiro pievienotās vērtības nodoklī.
Iepriekšējo reizi akcīzes nodoklis degvielai tika paaugstināts 2018. gada 1. janvārī un mazākā apmērā. Līdz ar to dīzeļdegvielas cena janvārī kāpa par 3,6 procentiem, benzīna – par 3,9 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Degvielas cenu kāpums sadārdzināja arī citas preces un pakalpojumus. Tāpat līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu naftas produktiem no 2018. gada 1. janvāra ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps. Ja 2017. gadā kopējais autodegvielu realizācijas apjoms pieauga par 5,17 procentiem, tad 2018. gadā pieaugums bijis vien par 1,19 procentiem. LDTA to saista tieši ar akcīzes nodokļa palielinājumu, jo saskaņā ar CSDD datiem reģistrēto transportlīdzekļu skaits arvien pieaug un arī ekonomiskā attīstība valstī ir augšupejoša. Degvielas tirgotāji jau 2018. gadā ļoti izjuta klientu plūsmas pārorientēšanos no Latvijas uz Lietuvu, jo īpaši kravu pārvadājumu segmentā un pierobežā ar Lietuvu. Ja 2017. gadā Lietuvā realizācijai tika nodoti 292 920 kubikmetru benzīna, tad 2018. gadā tie jau bija 310 208 kubikmetri (pieaugums ir par 5,9%), savukārt Latvijā benzīna realizācija bija kritusies par četriem procentiem salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tāpat Lietuvā 2018. gadā dīzeļdegvielas realizācija ir pieaugusi par 6,21 procentu salīdzinājumā ar 2017. gadu, kamēr Latvijā – tikai par 2,49 procentiem.
Kā pa amerikāņu kalniņiem
Šogad akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem tika mainīts divas reizes – no sākuma to paaugstināja, bet gada vidū, pēc Igaunijas lēmuma samazināt nodokļu slogu alkoholiskajiem dzērieniem, arī Latvijā akcīzes nodokļa likmes vismaz daļai alkohola tika samazinātas. Taču ne uz ilgu laiku. Nākamā gada 1. martā atkal gaidāms akcīzes nodokļa likmju kāpums alkoholam. Latvijas Alkohola nozares asociācija jau ir brīdinājusi: ja saglabāsies 2020. gadā plānotās akcīzes nodokļa likmes, pierobežas tirdzniecība iznīks. Asociācija lēš, ka apmēram 15 procentu no Latvijas iedzīvotājiem izvērtēs alkohola pirkumus un varētu, piemēram, doties iegādāties alkoholu uz kaimiņvalstīm vai pirkt to internetā. Līdz ar to saruks arī akcīzes ieņēmumi valsts budžetā
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Igaunijā no šā gada 1. jūlija par 25 procentiem tika samazināts akcīzes nodoklis alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, lai tādējādi iegrožotu intensīvo pārrobežu tirdzniecību ar Latviju, kuras dēļ jūtami kritušies alkohola pārdošanas apjomi Igaunijā, un vienlaikus atkal piesaistītu valstij Skandināvijas tūristus. Reaģējot uz šo nodokļa pazeminājumu kaimiņvalstī, Latvija stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazināja par 15 procentiem.
Ieņēmumi atpaliek no plānotā
Akcīzes nodoklī šā gada deviņos mēnešos valsts ir ieņēmusi 805,87 miljonus eiro, kas gan ir par 4,6 procentiem vairāk nekā pērn tādā pašā periodā, tomēr par 3,3 procentiem atpaliek no plānotā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka šādas sekas bijušas galvenokārt dēļ neplānoti zemajiem ieņēmumiem par naftas produktiem. Naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns šogad izpildīts tikai vienā mēnesī, kad tika atmaksāts apjomīgs parāds.
No 2019. gada deviņu mēnešu plāna būtiski atpaliek arī ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem – līdz deviņu mēnešu plāna izpildei pietrūkst 11,13 miljonu eiro jeb 6,8 procenti. Visgrūtāk klājies ar akcīzes nodokļa iekasēšanu par alu. Ieņēmumi no plānotā atpaliek teju par desmit procentiem.
Pagājušajā gadā, kad arī pieauga akcīzes nodokļa likmes degvielai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, šajā nodoklī valsts iekasēja kopumā 1,029 miljardus eiro – nedaudz vairāk, nekā bija plānots. Vairāk nekā pusi – 52,4 procentus – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veidoja ieņēmumi par naftas produktiem, 23,5 procentus – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20,3 procentus – par tabakas izstrādājumiem. VID, komentējot 2018. gada akcīzes nodokļu ieņēmumu rezultātus, uzsvēra, ka kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas savukārt liecinot par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Tomēr ne par visām akcīzes precēm 2018. gadā izdevās iekasēt plānoto, piemēram, ieņēmumi par naftas produktiem, tabaku un dabasgāzi bija mazāki, nekā cerēts. Šo kritumu ar uzviju kompensēja par pārdoto alkoholu un alu ieņemtie nodokļi.
Savukārt nākamgad akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 1,203 miljardu eiro apmērā, kas ir par 84 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Ilze Šteinfelde
