Dzīvnieku mocītājiem likumi bargi – sodi maigi
Prokurors Pāvels Lukojanovs par protestu šā gada skaļākajā dzīvnieku spīdzināšanas lietā lems pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu. Kādēļ briesmīga vardarbība pret suņiem un kaķiem novērtējama ar saudzīgu piespiedu darbu, nevis cietumsodu, Rīgas rajona tiesa darīs zināmu pēc 23. oktobra.
240 stundas jeb pusotrs mēnesis piespiedu darba šķirtajam vīram un 120 stundas jeb 15 dienas bijušajai sievai – acīmredzot tāpēc, ka bērni pie viņas palikuši. Faktiski abi viņi vainojami triju dzīvnieku nāvē un viena dzīvnieka novešanā līdz dzīvībai kritiskam stāvoklim. Tas ir briesmīgs stāsts, par ko NRA.lv jau vēstīja.
Vispirms apēda kaķus
Ropažos sociālās mājas dzīvoklī mitinājās laulāts pāris ar trim bērniem, diviem cīņas šķirnes suņiem – Stafordšīras terjeriem – un pāris kaķiem. Ziemā, kad laulība pajuka, dzīvnieki vairs nebija vajadzīgi. Patversme prasīja lielu naudu par to pieņemšanu, bet kur citur suņus likt – izdomāt viņiem prāta nepietika. Veids, kā jaunie cilvēki vienojās tikt vaļā no dzīvniekiem, bija ārkārtīgi nežēlīgs. Vismaz divas nedēļas suņi bija iespundēti dzīvoklī bez ēdiena, bez ūdens, saimnieku pamesti. Pāris reizes gan atbraukuši palūkoties, ciktāl process pavirzījies. Vispirms suņi apēda kaķus. Pēc tam paši lēnām mira. Kaimiņš ziņoja policijai, taču policija neattaisnojamu iemeslu dēļ šo ziņojumu neņēma par pilnu. Vienkārši nereaģēja. Un arī šī ir izmeklēšanas un izvērtēšanas vērta epizode stāstā. Tikai ar deviņu dienu nobīdi dzīvoklis tika atvērts. Suņi vēl elpoja, taču galu galā izdzīvoja tikai kucīte Dessilda. Marko nomira. Tālāk sākās vainīgo meklēšana un atbildības šķetināšana, kas nu vainagojusies ar pirmajā instancē piemērotu salīdzinoši maigu sodu – piespiedu darbu. Probācijas dienests šādi sodītajiem mēdz piemeklēt viņu spējām atbilstošus darbus. Kurš valodas pieprot – tulko tekstus, pavāri taisa ēst, mūrnieki mūrē, mazāk kvalificētie – slauka ielas, un kāds arī patversmes suņus staidzina. Ja pirmās instances spriedums netiks pārsūdzēts un stāsies spēkā, jācer – uzraugiem pietiks prāta šo pārīti nelaist dzīvnieku tuvumā.
Slikta normu piemērošana
Tomēr vēl pareizāk būtu šo lietu pārskatīt augstākā instancē, jo pirmās instances spriedums nesniedz nedz mācību vainīgajiem, nedz gandarījumu emocionāli cietušajai dzīvnieku mīļotāju saimei. Par to pārliecinātas gan dzīvnieku patversmes, kas vērsušās ar šādu kopīgu lūgumu prokuratūrā, gan Latvijas Veterinārārstu biedrība. Jo problēma jau nav normatīvo aktu bāzē, bet gan tās piemērošanā.
Krimināllikumā ir 230. pants: Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Ir 230.1. pants: Dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšana. Ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kas aizliedz nehumānu apiešanos ar dzīvniekiem. Taču tiesu piemērotie sodi gadu gaitā faktiski nemainās – arvien piemēroti maigākie iespējamie. Tādējādi tie nekalpo kā pamācošs biedinājums nedz pašiem dzīvnieku mocītājiem, nedz viņu sekotājiem.
Desmit gadi bez izpratnes
2008. gadā Valkas tiesa vīrietim, kurš dzērumā pakāra savu suni par telefona sagraušanu, piemēroja 160 stundas piespiedu darba. Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi, taču tiesībsargājošo iestāžu izpratne par vardarbību pret dzīvniekiem faktiski nav mainījusies. Dessildas, Marko un divu kaķu slepkavotāji saņem to pašu piespiedu darbu. Turklāt nepiemērojot viņiem liegumu turpmāk iegūt savā īpašumā dzīvniekus.
Veterinārārstu biedrība publiskā paziņojumā norāda uz tiesībsargājošo institūciju nesamērīgo iecietību, salīdzinot ar varmāku nodarījumiem.
«Latvijā dzīvnieku aizsardzības jomā ir izveidota laba likumu bāze, bet iecietība pret dzīvnieku spīdzinātājiem un bezatbildīgajiem saimniekiem traucē Latvijai pievienoties civilizēto valstu pulkam. Šis nebūs pārmetums tiesnešiem, bet atgādinājums, ka 21. gadsimts iezīmē vajadzību pēc svaiga redzējuma tiesu sistēmā. Ja par dzīvnieka spīdzināšanu un nogalināšanu piemēro zemākos iespējamos sodus laikā, kad likumdevējs ir paredzējis pat brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, tas ir bīstams signāls, ka dzīvībai nav vērtības,» norāda biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža.
Līdzīgi arī Ģenerālprokuratūrai nosūtītajā vēstulē dzīvnieku patversmju vadītāji retoriski vaicā: «Ja dzīvnieka apzināta nogalināšana īpaši mokošā veidā – nobadinot – nav sodāma ar cietumsodu, tad kādi nodarījumi pret dzīvnieku ir sodāmi ar tik bargu sodu?» Patversmes pieprasa Marko un Dessildas lietā nekavējoties iesniegt apelāciju.
Imants Vīksne
