Sadārdzinājums “Rail Baltica” projektā ir viltus ziņa
Centrālās stacijas mezgla pārbūves projektā it kā notikušais sadārdzinājums ir maldinoša ziņa, kas vērtējama gan uz būvnieku karteļa skandāla fona, gan – ņemot vērā politiskās batālijas ap nākamo ES daudzgadu budžetu. Ja projekts tiek diskreditēts, ir grūti pamatot, kādēļ Latvijai pienākas Eiropas publiskie līdzekļi, vēsta NRA.lv.
Ar valsts televīzijas starpniecību izplatītā vēsts ir projekta labo tēlu graujoša – būvniecība vēl nav sākusies, bet noticis kosmisks sadārdzinājums par 230 miljoniem eiro, ko amatpersonas slēpušas. No šīs ziņas izriet, ka sākotnēji kāds vārdā nenosaukts subjekts sākotnēji solījis projektu īstenot par 200 miljoniem. Izskatās pēc klasiskas shēmas karteļa stilā – nosolām pa lēto un tad piesakām papildu izmaksas. Taču stacijas gadījumā tā nav. Ir noticis tikai viens iepirkums, ko nosolīja beļģu un pašmāju uzņēmumu apvienība Besix ReRe Group par 430,5 miljoniem eiro, kā apakšnieku tilta būvniecībai piesaistot itāļu kompāniju Rizzani de Eccher. Otrs piedāvājums bijis vēl par 100 un vairāk miljoniem dārgāks.
Maksimālā programma
Lai saprastu, no kurienes aug kājas viltus ziņai par milzīgo sadārdzinājumu, ir jāpalūkojas atpakaļ projekta vēsturē. Tā atklāj, ka nevis projekts sadārdzinājies, bet gan būtiski pieaudzis projekta fiziskais apjoms. Skatot vizualizācijas, var konstatēt, ka tie ir mēroga ziņā divi pilnīgi atšķirīgi risinājumi. Situāciju Neatkarīgajai apskaidroja uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna un sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova. Sākotnēji 2014. gadā iecerēs figurēja izteikts minimālisms. Divi ātrgaitas sliežu pāri kopā ar mazītiņu nojumes ēciņu tiek iespiesti starp esošo Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu un Satiksmes ministriju. Tas tad varbūt arī iekļautos piesauktajos 200 miljonos. Taču tas projekts, ko šobrīd jau sākuši zīmēt beļģi, ir daudzkārt plašāks. Līdz ar loģisko lidostas atzara iekļaušanu Rail Baltica maršrutā, radās nepieciešamība pēc vēl viena sliežu pāra – atspoles vilcienam, kas skraidīs turp atpakaļ starp staciju un lidostu. Rezultātā visas sliedes, arī esošās tiek pabīdītas uz Vecrīgas pusi. Stacijas jaunā daļa tiek sajūgta kopā ar veco, turklāt tā, lai smuki izskatās, jo būvniecība notiek Rīgas vēsturiskajā centrā. Stacijas būve izmaksās 87,5 miljonus eiro. Uzbērums, kas Rīgas centru pašlaik sašķeļ divās daļās, tiks norakts, tā vietā būs estakāde. Posms no Maskavas līdz Lāčplēša ielai maksās 233,5 miljonus.
Un vēl viena būtiska izdevumu pozīcija ir tilts – no Jelgavas ielas Pārdaugavā līdz Maskavas ielai centra pusē tas izmaksās 89 miljonus. Tilts ir sarežģīts, jo tas atkal jau estētisku prasību dēļ nedrīkstēs aizsegt esošo Dzelzceļa tiltu, bet tas arī nedrīkstēs zemāks būt, jo kuģošanu nedrīkst traucēt. Šaurs, gariem laidumiem un vēl ar piecām nobrauktuvēm gājējiem un velosipēdistiem. Projektēšana – vēl 20 miljonu. 2014. gada aprēķinā lielākās daļas no visa šā nebija.
Vai tas ir dārgi?
Pēdējā lielā satiksmes būve Rīgā ir Dienvidu tilts, kas izmaksāja 570 miljonu latu. Taču, protams, korektāk ir salīdzināt savā starpā līdzīga profila projektus. Starptautiska stacija Beļģijas pilsētā Ģentē izmaksāja 400 miljonu. Tur arī tika nojaukts uzbērums, taču nebija jābūvē stacija virs dzelzceļa. Roterdamā 13 sliežu ceļu izbūve izmaksāja 348 miljonus, Zalcburgā 11 sliežu ceļu pārbūve – 270 miljonu. Rīgas 430,5 miljonos ietilpst trīs objekti: stacija, tilts un sliežu estakāde. Nauda projektam tiek piešķirta pakāpeniski pa posmiem. Šobrīd Eiropas Komisija apstiprinājusi finansējumu 120 miljonu apmērā, un, lai naudas plūsma neizsīktu, projektam esot jādemonstrē briedums. Tulkojumā no ierēdņu valodas tas nozīmē, ka termiņi tiek ievēroti un nav bažu par tēriņu lietderību. Publiskajā telpā izplatītā ziņa par milzu sadārdzinājumu projektā noteikti tiks pamanīta Briselē, un Latvijai nāksies par to taisnoties. Vispirms jau tepat Latvijā. Nacionālā apvienība, kuras pārstāvis Roberts Zīle Eiropas Parlamentā vada starpinstitucionālo Rail Baltica sadarbības grupu, jau pieprasījis tikšanos ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu un projekta īstenotāju – Eiropas Dzelzceļa līniju vadību. Kā norāda deputāts Zīle: «Izveidojusies situācija saistībā ar Rīgas Centrālās stacijas pārbūves divkāršojušos tāmi, kas viennozīmīgi rada bažas Latvijas sabiedrībā un radīs jautājumus arī Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, ar ko kopīgi jāaizstāv mums būtiskā Rail Baltica finansējuma naudas plūsma, pieprasa iesaistīto pušu adekvātu un atklātu skaidrojumu. Citādi pastāvošas aizdomas un neskaidrība var iedragāt gan Latvijas, gan ES pārliecību par labu un nepieciešamu projektu, kas līdz šim, neraugoties uz citiem sarežģījumiem tā nebijušā apjoma dēļ, tiek uzskatīts par piemēru ES, kā īstenot starpvalstu infrastruktūras projektus.»
Kādas kuram prioritātes
Sarunas par jauno daudzgadu budžetu dalībvalstu starpā norit ļoti smagi. Neviena valsts nevēlas pasliktināt savas pozīcijas vai pārskatīt prioritātes. Tāpēc jebkura nepilnība arī šajā projektā var tikt izmantota par argumentu, kādēļ nedot naudu vai atlikt došanu. Jo īpaši tādēļ, ka vēl 2015. gadā Latvija par savām prioritātēm ES budžeta kontekstā pasludināja naudu Āfrikai un robežsardzi Vidusjūrā, bet tagad saka – neaiztieciet Kohēziju un Kopējo lauksaimniecības politiku. Kaut kā visā šajā juceklī ir jāizliek sliedes arī Rail Baltica projektam, un šobrīd kāds apzināti to cenšas sabotēt. Arī Neatkarīgās redakcija ir saņēmusi projektu kompromitējošu anonīmu informāciju. Tā vēsta, ka jau sākotnēji šā konkursa rezultātu noorganizējusi Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītāja Baiba Rubesa kopā ar ReRe grupas vadītāju Gunti Āboltiņu-Āboliņu, izmantojot zaļzemnieku un Jaunās konservatīvās partijas atbalstu. Visticamākais, arī šī ir viltus ziņa, jo kopuzņēmumam ir teikšana par līnijas izbūvi, taču tās atsevišķie objekti – stacija, lidosta, loģistikas centrs – ir nacionālo uzņēmumu teikšanā.
Bet ar karteļa skandālu šim stāstam varētu būt saistība tiktāl, ka, piemēram, kāds konkurējošs grupējums varētu būt ieinteresēts sist ReRe grupu, lai novērstu uzmanību no sevis vai pat izbrīvētu tirgus nišu. Arī apgalvojums, ka stacijas iepirkumu saņēma ReRe ar nelielu beļģu izkārtnīti neiztur kritiku, jo patiesībā ir gluži otrādi. Besix group kopā ar itāļu apakšniekiem veiks 95% darbu, bet ReRe galvenā funkcija ir papīru kārtošana. Katrā valstī būvniecības regulējums atšķiras. Vietējie būvnieki attiecīgi zina, kā te viss notiek.
Imants Vīksne
