Maizi veikalos vairs neizvēlas lētās cenas dēļ
Lai gan Latvija ir izteikta maizes ēdāju zeme, saražotās maizes pārdošanas apjoms ar katru gadu samazinās. Lai noturētu pircēju interesi, mudinātu to iegādāties vairāk un konkurētu ar importa produkciju, maizes cepēji izgudro arvien jaunas un jaunas receptes, raksta NRA.lv.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 18 gadu laikā Latvijā saražotās maizes realizācija samazinājusies par aptuveni 37 procentiem: no 120 tūkstošiem tonnu 2000. gadā līdz 76 tūkstošiem tonnu pērn.
Veikalu uzcenojums no 20 līdz 50%
SIA Latvijas maiznieks vasarā veiktais pētījums (sadarbībā ar pētījumu centru Norstat) liecina, ka maizes cenai uzmanību pievērš aptuveni puse no pircējiem, savukārt nesen veiktajā aptaujā secināts, ka tikai 20 procentiem no aptaujātajiem cena bijusi vissvarīgākais izvēles kritērijs, izvēloties maizi. Krietni vairāk pircēju par nozīmīgāku uzskata maizes veidu, tas ir, vai nu dod priekšroku graudu maizei, kliju maize, vai rupjmaizei utt. Pat izcelsmes valstij, saskaņā ar aptauju, ir lielāka nozīme, jo to par svarīgāko faktoru uzskata 25 procenti.
CSP rīcībā esošā informācija atklāj, ka maize, līdzīgi kā citi pārtikas produkti, gadu gaitā Latvijā ir sadārdzinājusies. Kopš 2006. gada maizes cenas pieaugušas no 1,5 līdz divām reizēm. Visvairāk – rudzu maizei: no 0,98 eiro kilogramā 2000. gadā līdz 1,72 eiro kilogramā pērn. Arī šogad visi maizes veidi, izņemot baltmaizi, kļuvuši dārgāki. Piemēram, rudzu kviešu maize par desmit centiem kilogramā. Šā gada labās ražas dēļ graudu iepirkuma cena ir zemāka nekā pērn, un, iespējams, šā iemesla dēļ arī milti varētu kļūt lētāki. Uz to cer arī maiznieki, tajā skaitā Latvijas maiznieks, kas savu produkciju pārdod ne tikai Latvijā, bet arī eksportē.
Tā kā Latvijas maiznieka maize nonāk arī kaimiņvalstu veikalu plauktos, tad uzņēmumam ir iespēja salīdzināt tirgotāju stratēģiju dažādās Baltijas valstīs. Pēc SIA Latvijas maiznieks valdes locekļa Māra Daudes Neatkarīgajai teiktā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veikalnieku stratēģija būtiski neatšķiras, un nevar apgalvot, ka kādā no Baltijas valstīm vidējais tirdzniecības uzcenojums būtu augstāks vai zemāks nekā citās. Tas gan atšķiras starp dažādiem mazumtirgotājiem un starp dažādiem maizes veidiem. Pēc viņa teiktā, maizes uzcenojums veikalos vidēji ir no 20 līdz 50 procentiem visā Baltijā.
Gardākā un veselīgākā
Lai noteiktu gardāko un veselīgāko maizi, ik gadu tiek rīkoti dažādi konkursi. Šogad maizes kvalitātes konkursā starptautiskās izstādes Riga Food 2019 laikā maizes ceptuve Lāči saņēma divus augstākos novērtējumus: Lāču ceptajai Īstajai graudu maizei rudzu maizes grupā tika piešķirts gan Zelta diploms, gan Latvijas Diētas ārstu asociācijas Atzinības diploms kategorijā par veselīgu maizi mūsdienīgam patērētājam.
«Man ir patiess gandarījums, ka ieguldītais darbs sniedz rezultātu un mūsu no 100% rudzu miltiem ceptā Īstā graudu maize novērtēta par gardu un veselīgu esam! Priecājos, ka mūsu maizīti novērtē gan pircēji, gan speciālisti – dietologi, kuriem ir augstas prasības pret maizes kvalitāti, uzturvērtību un garšu. Jo īsta, pēc senām tradīcijām cepta rudzu maize ir bagātīgs spēka un enerģijas avots, svarīgs labas veselības uzturēšanai arī mūsdienu sabiedrībā, kura pieradusi pie milzīgas produktu izvēles un garšas daudzveidības iespējām. Tādēļ mums, maizniekiem, ir gan daudz darba, lai maizītei būtu gan lieliska garša, gan saglabāti visi vērtīgie vitamīni un minerālvielas, kas cilvēkam ikdienā ir tik nepieciešami. Kā atzinuši speciālisti, rudzu maizes rika satur cilvēka organismam vajadzīgos ogļhidrātus, šķiedrvielas, olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, kāliju, magniju u. c.» sacīja Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane atzinās, ka viņas simpātijas pieder Lāču maizei, jo tai ir gan lieliska garša, gan sastāvs. «Lai iekļautos dietologu un ārstu ieteiktajā cukura normā, tas ir, mazāk par 5 g uz 100 g produkta, ir sarežģīti radīt tādu produktu, kam nezustu patērētājiem pievilcīgas garšas īpašības, tomēr Lāčiem tas patiesi ir izdevies. Jāpiezīmē, ka Īstā graudu maize līdz ar to pilnībā atbilst arī skolēniem ieteicamajām veselīga uztura normām,» piebilda L. Neimane.
Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības konkursā Veselīga maize mūsdienīgam patērētājam Zemgalē 2019 pirmā vieta tika piešķirta pilngraudu rudzu maizei, kas top a/s Hanzas maiznīca, otrā vieta – SIA Maiznīca Flora maizei Lielās šķēles Sējas saldskābmaize ar graudiem, bet trešā vieta – rudzu maizei Kurzemnieks, ko cep SIA Saldus maiznieks.
Maizes ražotāji pie sasniegtā neapstājas, radot jaunas maizes šķirnes. Piemēram, Latvijas maiznieks papildinājis produkcijas klāstu, radot maizes sēriju Latvijas Graudu maize. Tajā iekļauti desmit maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro. «Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta M. Daude.
Graudu diedzēšana jeb fermentācija ir bioķīmisks process, kura rezultātā fermentu klātbūtnē molekulas sadalās. Kad graudiem izdīgst asni un sasniedz nepieciešamo izmēru, sākas fermentācijas process, kura laikā graudu temperatūra un fermentu aktivitāte palielinās. Kad šis process noslēdzas, graudi iegūst tumšu krāsu, saldenu garšu un iesala aromātu. Tas bagātina maizes garšu un ļauj ievērojami samazināt cukura daudzumu maizes pagatavošanas procesā. Diedzēti graudi ir bagāti ar A un B grupas vitamīniem, minerālvielām, aminoskābēm, šķiedrvielām, enzīmiem un citām vielām.
Visas sērijas maizes var atpazīt pēc vienota stila iepakojuma un īpašā Latvijas Graudu maize logotipa. Ikgadējā Baltijas pārtikas izstādē Riga Food 2019 jaunajai maizes sērijai piešķirta zelta medaļa par labāko iepakojumu.
Maltītes un sviestmaizes
Latvijas maiznieka pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji bieži gatavo maltīti mājās. To atzinuši 74 procenti aptaujāto. Tikmēr katrs piektais mājās gatavo pāris reizes nedēļā. Sievietes par maltīšu gatavošanu rūpējas vairāk nekā kungi. To dara 77% sieviešu un 69% vīriešu. Latvijas iedzīvotāji arī labprāt ietur maltīti ģimenes lokā: atbilstoši aptaujas datiem 45% to dara katru dienu, 24% – pāris reizes nedēļā, 18% – pāris reizes mēnesī.
95 procenti Latvijas iedzīvotāju kādā no ēdienreizēm gatavo sviestmaizes, tostarp trešdaļa tās gatavo katru dienu. Visbiežāk sviestmaizes mēdz gatavot brokastīs (76%), taču katrs desmitais (12%) tās pagatavo arī kā uzkodu starp ēdienreizēm. «Sviestmaize ir ātri un viegli pagatavojama maltīte, kurā katrs var iekļaut savus iemīļotos produktus. Arī daudzveidīgie maizes veidi – gan ar dārzeņiem, gan proteīnu, gan sieru u. c. piedevām -ikvienam ļauj eksperimentēt ar garšām pēc sirds patikas, padarot sviestmaizes par arvien iecienītāku maltīti. Redzam, ka arvien populārākā ēdienreize ir brokastis, taču aptaujātie mēdz maizītes ēst arī pusdienās un vakariņās, kā arī uzkost ēdienreižu starplaikos,» pauž M. Daude.
Aptauja arī atklāj, ka starp vispopulārākajiem produktiem, ko iedzīvotāji liek uz maizes, ir klasiskā kombinācija – sviests, desa un siers. Sieru sviestmaizēs izmanto 86% aptaujāto, desu – 66% un sviestu – 61%. Populārs produkts ir arī tomāts (52%), šķiņķis (45%), gurķis (41%), kausētais siers (38%) un lasis (32%).
Tāpat teju puse (46%) Latvijas ģimeņu ievēro kopā sanākšanas tradīcijas, tiekoties pie svētku galda gan dzimšanas dienās, gan ikgadējos svētkos – Ziemassvētkos, Lieldienās, Valsts svētkos utt. Savukārt katra trešā ģimene (36%) kopīgi satiekas vairākas reizes gadā, bet 8% ģimeņu – vismaz reizi gadā. Tikmēr katrai desmitajai (9%) ģimenei nav kopā sanākšanas tradīciju.
«Garšīgiem ēdieniem klāts galds ar maizīti goda vietā ir neatņemama svētku sastāvdaļa, un latvieši tradicionāli bijuši lieli svētku svinētāji. Tomēr tehnoloģiju laikmetā arvien biežāk runā par vientulības fenomenu, to, ka cilvēki arvien retāk pavada laiku kopā. Nolēmām to pārbaudīt aptaujā un redzam, ka desmitajai daļai ģimeņu nav vai ir izskaustas šādas kopā sanākšanas tradīcijas. Vēlamies aicināt ikvienu neaizmirst, cik būtiskas ir šādas kopā sanākšanas reizes, un varbūt sagādāt pārsteigumu, negaidīti apciemojot kādu sen neredzētu tuvinieku,» teic M. Daude.
Avots; CSP, Latvijas maiznieks
Ilze Šteinfelde
