VNĪ iesniedz prasību tiesā pret JRT būvniekiem
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no pilnsabiedrības “RERE Būve1”, lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūvi paredzēto prasību izpildi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
“RERE Būve1” ir publiski paziņojusi, ka nepiekrīt JRT pārbūves (rekonstrukcijas) līguma laušanai un līguma uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai to atzītu par spēkā neesošu. Tādējādi VNĪ secina, ka “RERE Būve1” labprātīgi neizpildīs līguma saistības tā laušanas gadījumā un vērsās tiesā ar līgumsoda piedziņas prasību.
Līgums paredz, ka tā laušanas gadījumā ir jāatmaksā iepriekš saņemtais, nedzēstais avanss – šobrīd tie ir 2,4 miljoni eiro, kā arī jāsamaksā atbilstoši līguma nosacījumiem aprēķinātais līgumsods. Uz līguma uzteikuma brīdi tas aprēķināts – 2,3 miljoni eiro, no kuriem 2,1 miljonu eiro sedz “BTA Baltic Insurance Company” izsniegtā līguma izpildes garantija, savukārt atlikušo daļu – 209,8 tūkstošus eiro – VNĪ ir jāpiedzen tiesas ceļā.
“VNĪ kā JRT ēkas pārbūves pasūtītājs neredz iespēju turpināt līgumattiecības, jo pēc pusgada pie sarunu galda būvnieks neizrāda vēlmi novērst konstatētos pārkāpumus un ievērot darbu termiņus. VNĪ mērķis ir droša un kvalitatīva ēkas atjaunošana saprātīgā (prognozējamā) termiņā,” saka VNĪ valdes priekšsēdētājs A. Vārna.
VNĪ skatījumā būvnieks, pretēji sniegtajiem apliecinājumiem, pienācīgi neizvērtēja projektu, kā arī darbu laikā neņēma vērā būvnormatīvus, būvuzrauga aizrādījumus un pieņēma lēmumus, kas radīja ļoti nopietnas sekas. Proti, neveica plānoto būvlaukuma attīrīšanu un veicot pāļu urbšanas darbus, neievēroja drošības noteikumus, kā rezultātā blakus ēkās radās plaisas. Vienlaikus būvnieks vilcināja termiņus un nerisināja konstatētās problēmas, noraidīja faktiski visus VNĪ priekšlikumus par darbu kvalitātes uzlabošanu.
Vārna uzsver, ka VNĪ kā pasūtītājam nav jāuzņemas būvnieka biznesa riski, tā ir paša būvnieka atbildība – veikt būvprojekta analīzi un izvērtēt savas spējas paveikt darbus atbilstoši līguma nosacījumiem un projekta iecerēm.
“Mēs vēlamies iegūt modernu, kvalitatīvi būvētu ēku un mums jāpanāk iekavētie termiņi. VNĪ skatījumā, uzlabojumi var būt divi – pirmkārt, BIM tehnoloģijas ieviešana, kas ļauj labāk kontrolēt visu būvniecības procesu gaitu. Otrkārt, principa “projektē un būvē” izmantošana nodrošinās operatīvu un drošu projekta īstenošanu un palielinās būvnieka atbildību,” secina Vārna.
VNĪ ir apņēmības pilna pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā, tādēļ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu būvniecības ieceres realizēšanai.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
