Tavars: Glābjot Vienotību, ZZS sāka atkāpties no saukļa “saimnieki savā zemē”
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lielākā kļūda bija Vienotības glābšana – mēs sākām pārāk daudz izdabāt citu tautu un valstu valdībām, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzina ZZS jaunais valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Runājot par ievēlēšanu ZZS vadītāja amatā, Tavars uzsvēra, ka situācija ZZS nav jauna un nebijusi. “Man biedri uzticēja vadīt Latvijas Zaļo partiju 2011. gadā. Tobrīd jau bija sagatavots Zatlera rīkojums, kurš drīz vien tika publiskots, kā rezultātā mūsu apvienība nonāca opozīcijā. Sākās “oligarhu kapusvētki” un kas vēl tik. Tas viss kādu laiku vilkās, līdz sabiedrība saprata, ka tie, kas ar viltu un savtīgu aprēķinu nonāk politikā, pēc kāda laika ir spiesti no turienes aiziet. ZZS tajā laikā turpināja strādāt. Šobrīd situācija kaut kur ir līdzīga, tomēr notikumi un apstākļi ir citi. Iepriekšējās – 12. – Saeimas otro pusi ZZS vadīja valdību, un tika pieņemti daudzi labi lēmumi, bet bija arī neveiksmes. Gan pašu kļūdas, gan kļūdas priekšvēlēšanu kampaņā,” atzina Tavars.
Viņaprāt, galvenais iemesls ZZS neveiksmei Saeimas vēlēšanās bija vājā darbības koordinācija. “ZZS bija valde, kas nāca ar savu redzējumu, bija ZZS Saeimas frakcija un kolēģi valdībā. Izveidojās trīs centri, kas līdz galam katru viedokli, katru kustību neizrunāja kopīgi. ZZS, startējot uz 12. Saeimu, bija ļoti labs sauklis, kas iemiesoja ZZS būtību – saimnieki savā zemē. Visus jautājumus skatīt no savas valsts saimnieka skatpunkta. Nevis no pārvaldnieka vai kalpa, kam saimnieki atrodas Rietumos vai Austrumos, bet gan savas valsts saimnieka skatījuma. Pirms vēlēšanām tika realizēta nodokļu reforma, kura saskaņošanas laikā tika apaudzēta ar koalīcijas kompromisiem, kā rezultātā tā vairs nebija tāda kā sākumā iecerēta. Šo kompromisu rezultātā mēs beigās savus atbalstītājus dabūjām par saviem ienaidniekiem. Bija nepietiekama analīze, lai gan mūsu partneri ZZS iekšienē skaidri norādīja uz šīs analīzes trūkumu un iespējamiem riskiem. Tas arī piepildījās. Neieklausījās. Tomēr galvenais iemesls bija cits. Tas, ka mūsu kolēģi sāka glābt partiju Vienotība. Glābjot Vienotību, kolēģi, īpaši valdībā, sāka šķietami atkāpties no šā saukļa – saimnieki savā zemē, sāka pārāk daudz izdabāt citu tautu un valstu valdībām,” uzskata politiķis.
Viņš skaidroja, ka Vienotības glābšana bija, piemēram, pieņemtie grozījumi izglītības sektorā. “Par skolu tīklu, ko atļāvām pieņemt Šadurskim, un skolotāju algām. Ja šie grozījumi stātos spēkā, tad būtu jāslēdz vairāk nekā pusi Latvijas vidusskolu. Īpaši smagi tas būtu Latvijas reģionos. Tomēr šos nekvalitatīvos grozījumus pieņēma. Tālāk. Saeima uzdeva Ministru kabinetam sagatavot dokumentus, tiesisko izvērtējumu, lai Latvijas valsts varētu atkāpties no OIK maksāšanas. Ministru prezidents Māris Kučinskis ar rezolūciju uzdeva šo darbu veikt toreizējam ekonomikas ministram, Vienotības vadītājam Arvilam Ašeradenam. Darba grupa Ašeradena, tas ir, Vienotības vadībā izdarīja visu iespējamo, lai OIK saglābtu. Izdarīja visu taisni otrādi. Atklāja dažas nepilnības OIK ieviešanas sakarā, tajā skaitā saskaņojumu ar Eiropas Komisiju, kas nebija noticis, un šo saskaņojumu steidzami veica, lai tikai varētu OIK saglabāt. Tajā brīdī valdības vadītājam vajadzēja skaidri pateikt, ka ekonomiskas ministrs ir atbrīvots no darba, un aicināt Vienotību izvirzīt jaunu ekonomikas ministra kandidātu, kurš ir spējīgs pildīt Saeimas un premjera dotos uzdevumus. Sagatavot visu, lai sabiedrībai nebūtu jāpārmaksā par nesamērīgi lieliem rēķiniem. Tie bija divi spilgtākie momenti, bet tādu lēmumu bija daudz. Bija satraukums, kas būs, ja Vienotību neievēlēs? Ar ko mēs strādāsim kopā? Rezultātā mēs paši sevi padarījām par apsmieklu,” uzskata Tavars.
Viņš atzina, ka faktiski bez Vienotības iztikt nevarēja, skaidrojot, ka nebūtu atvērti čekas maisi, nebūtu uzņēmumiem samazināti reinvestētās peļņas nodokļi, atcelti avansa maksājumi un daudzas citas lietas, kas tika izdarītas.
“Bija investīcijas valsts ceļos, infrastruktūrā. Tika daudz izdarīts, ko cilvēki arī redz, bet šīs atsevišķās neizdarības savu negatīvo lomu nospēlēja. Arī nesekmīgā vēlēšanu kampaņa, kura nebija vienota, atstāja sekas. Katrs apgabals taisīja savu kampaņu. Arī atsevišķi kandidāti. Mēs paši sevi nosaucām par labo darbu čempioniem, kas radīja par mums cilvēkos augstprātības un iedomības sajūtu,” pauda jaunais ZZS vadītājs.
“Mums tas nebija vienīgais sauklis. Mums bija vesels saraksts ar dažādiem saukļiem. Labo darbu čempioni bija spilgtākais, ko mūsu oponenti apsmēja. Būsim godīgi. Pamatoti apsmēja. Kādi mēs čempioni? Čempione varbūt bija Dana Reizniece-Ozola šahā. Politikā politiķis sevi nekad nevar saukt par čempionu. Nepadarīto darbu mums bija vēl daudz, pie kuriem bija jāstrādā nākotnē. Cilvēki sajuta, ka tā ir tāda lepnība, augstprātība kopā ar to, ka nepieņēmām stingrus lēmumus. Lēmumi tika nogludināti, īpaši tas attiecas uz sabiedrībā tik jūtīgu jautājumu kā OIK. Cilvēki saņem elektrības rēķinus katru mēnesi un redz – viņi ir patērējuši elektrību par pieciem eiro, bet kopējais rēķins ir vairākas reizes lielāks. Mēs atkāpāmies no savas mantras, ko ZZS vēsturiski iemiesoja – saimnieki savā zemē. Tā ir visspilgtākā identitāte. Ja mums kāda priekšā ir jāklanās, tad tie ir Latvijas iedzīvotāji. Nevis jāklanās ASV Finanšu ministrijas priekšā, ne Āzijas vai Austrumu, ne Skandināvijas valstu priekšā. Nē. Mums jābūt cieņpilnai attieksmei un pēc iespējas labākai sadarbībai, bet mums nav jāizpilda viņu starp rindiņām teiktais,” uzskata Tavars.
“Ja mūsu kolēģi valdībā būtu ieklausījušies tajā, ko Aivara Lembergs teica par nodokļu reformu, būtu ieklausījušies, ko Aivars Lembergs teica par izglītības reformu, arī par OIK, par priekšvēlēšanu kampaņu, tad mēs nebūtu nonākuši tādā situācijā, kādā nonācām. Lembergs bija viens no tiem cilvēkiem, kurš norādīja uz šīm problēmām un riskiem. Ventspilī viņš visiem liek analītiski strādāt, viņam ir sava veida analītiskais birojs, es to tā uztveru, kur visi MK lēmumi tiek izvērtēti – kā tie ietekmēs pašvaldības darbu. Norobežoties no Lemberga tikai norobežošanās pēc, manuprāt, bija vairāk nekā nepareizi. Taisni otrādi. Vajadzēja vairāk ieklausīties pieredzējušos cilvēkos, kuri nav ar pīpi uz jumta vienu dienu, bet jau ilgus gadus. Taču kolēģi apzināti mēģināja norobežoties. Nezinu, kāpēc tas bija jādara ZZS vēlētāju priekšā? Tieši otrādi. Iepriekšējā – 12. – Saeimā ZZS iekļuva ar Aivaru Lembergu kā premjera amata kandidātu, bet, tiklīdz tika pie vadīšanas, tā pirmais, ko mēģināja izdarīt – norobežoties no viņa, nevis ieklausīties viņa labākajās idejās, analizēt un diskutēt pēc būtības. Tas bija tāpēc, ka izveidojās vairāki varas centri,” skaidroja Tavars.
Viņa ieskatā, daudziem, kuri ilgus gadus strādājuši valdībā, ir grūti izkāpt ārā no ministra kurpēm. “Arī tad, kad ZZS jau bija opozīcijā, tad bijušo ministru retorikā bieži parādījās ministru tonis – man jādomā, ko par to teiks citi partneri, ko par to teiks Vienotība un Nacionālā apvienība. Uz to es saku – tev nav jādomā, ko teiks Vienotība vai Nacionālā apvienība, tev jādomā, kā tas lēmums atstās iespaidu uz Latvijas tautu. Viss. Vai no tā dzīve paliks cilvēkiem labāka vai sliktāka. Bija interesanti vērot, ka tad, kad Saeima sāka strādāt, bet valdība vēl nebija izveidota, tad labie lēmumi gāja viegli cauri, bet sliktie ne. Tiklīdz izveidojās koalīcija, tā viss sašķēlās. Jaunā konservatīvā partija (JKP) vairs nebalsoja pat par tiem lēmumiem, kurus bija solījusi pirms vēlēšanām,” uzsvēra politiķis.
Runājot par tālāko ZZS darbību, Tavars norādīja, ka vairs nepieļaus sadrumstalotu vēlēšanu kampaņu.
“Nekādā gadījumā. Es neparakstītu nevienu no šādiem vēlēšanu aģitācijas līgumiem. Ja man būtu kādas bažas, tad es drīzāk noliktu savas ZZS vadītāja pilnvaras. Tāpat es nepieļautu sarakstā iekļaut cilvēkus, kuri gatavi airēt savā virzienā. Cilvēkus, kuriem ir enerģija, es ļoti novērtēju. Es negribētu viņus apslāpēt. Man patīk enerģiski cilvēki, kuriem acis spīd. Viņiem ir jāļauj strādāt, bet ir jārunā – tas un tas ir tas, ko mēs darām. Kādas ir mūsu vērtības, mūsu kopējais vektors? Ja esi no kopīga saraksta ievēlēts, tad atceries kopējās vērtības. Agrāk tās bija ļoti izteiktas – saimnieks savā zemē, ko visspilgtāk spēja iznest mūsu premjera kandidāts Aivars Lembergs,” pauda Tavars.
Foto: F64
