Cer atcelt deputātu “staigāšanu” ierobežojošās barjeras
Noslēdzoties šķelšanās procesiem KPV LV, Saeimā nu jau strādā seši pie frakcijām nepiederoši deputāti, kuriem, salīdzinot ar pie frakcijām piederošajiem kolēģiem, pieejami krietni mazāki resursi un iespējas piedalīties Saeimas darba organizēšanā. Neatkarīgo deputātu neformālais līderis, no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems vēlas panākt, lai tiktu atjaunotas partejisko piederību mainījušo deputātu tiesības dibināt jaunu frakciju, vēsta NRA.lv.
Pēc vēlēšanām izveidojot partijas Saeimas frakciju, Saeimas prezidijs, atkarībā no frakcijā esošo deputātu skaita, nosaka tai pienākošos darbinieku skaitu – konsultanti un tehniskais sekretārs. Piemēram, Saeimas lielākajai frakcijai – Saskaņai, kurā ir 22 deputāti, pienākas seši Saeimas apmaksāti darbinieki, bet astoņus mandātus mazajai Jaunās Vienotības frakcijai tikai trīs. Katrai frakcijai pienākas arī viena automašīna un atsevišķs braucamais tās priekšsēdētājam.
No frakcijas izstājoties vai tiekot izslēgtam no tās, deputāts zaudē gan konsultantu atbalstu, gan piekļuvi frakcijas automašīnai. Tā rīcībā paliek tikai Saeimas budžeta līdzekļi divu palīgu algošanai.
Neatkarīgās aptaujātie deputāti, kas saikni ar frakciju zaudējuši iepriekšējos Saeimas sasaukumos, atzīst, ka konsultantu un privilēģijas izmantot frakcijas automašīnas pakalpojumus zudums, uzsākot neatkarīgā deputāta darbu, ir jūtams, taču tam varot diezgan ātri pielāgoties. Savukārt praktiski neiespējami esot pierast pie tā, ka akūti trūkst informācijas par Saeimas darbu un iespējas to ietekmēt.
Uz to norāda arī A. Gobzems, kurš atgādina, ka pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem nav tiesību piedalīties Saeimas prezidija un Saeimas frakciju padomes sēdēs, kas lemj par Saeimas darbu virzību.
Politiķis uzskata, ka Saeimas Kārtības rullī iekļautā atruna, kas liedz no frakcijām aizgājušiem vai izslēgtiem deputātiem dibināt jaunu frakciju, ne tikai ierobežo viņu tiesības un pienākumu pildīt vēlētājiem dotos solījumus, bet ir pretrunā arī ar Satversmi, kas ikvienai personai dod tiesības brīvi izvēlēties dalību vienā vai otrā politiskajā partijā.
«Minētais Latvijas Republikas Satversmes pants ir cilvēka pamattiesība, kuras ierobežošana nav iespējama ar zemāka ranga normatīvo aktu. Tādējādi pie frakcijām nepiederošu deputātu tiesības apvienoties nevar tikt ierobežotas vairāk nekā to deputātu tiesības, kas var izveidot frakciju,» pauž deputāts, kas rosina atcelt attiecīgos ierobežojumus un ļaut vismaz pieciem neatkarīgajiem deputātiem dibināt jaunu frakciju.
Saeimā pozīcija šajā jautājumā vēl nav noformējusies, taču maz ticams, ka A. Gobzema iecerētie grozījumi likumā gūs nepieciešamo atbalstu. Uzklausot sabiedrības iebildumus par deputātu biežo aiziešanu no partijām, caur kuru sarakstiem tie ievēlēti parlamentā, un jaunu frakciju veidošanu, Saeima šos ierobežojumus Kārtības rullī ieviesa 2009. gada jūnijā. Tolaik, kad izpildvarai un lēmējvarai vairāk uzmanības bija jāpievērš budžeta konsolidācijai, šie grozījumi tika pieņemti bez debatēm un idejas pretiniekiem.
Tiesa, 2011. gada sākumā Saeimas kuluāros uzzibsnīja A. Gobzema virzītajai līdzīga ideja, taču tolaik tā neguva nepieciešamo atbalstu, lai no kuluāriem spētu iespraukties Saeimas darba kārtībā.
Jāatgādina, ka vēl pirms Saeimas frakcijas tika oficiāli izveidotas, Jūlija Stepaņenko paziņoja, ka neiekļausies Saskaņas frakcijā, no kuras saraksta viņa tika ievēlēta Saeimā. Domstarpību par īsteni nacionāli konservatīvas politikas patieso seju dēļ īsi pēc Egila Levita ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Nacionālo apvienību pameta Inguna Rībena.
Savukārt iekšējo nesaskaņu un atšķirīga redzējuma par premjerministra portfeļa piekritību un citu nesaskaņu dēļ bez A. Gobzema KPV LV Saeimas frakciju pametuši vēl trīs deputāti – Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits.
Jānis Lasmanis
Foto: F64
