Kādi nodokļu ieņēmumi aizpilda Latvijas valsts budžeta lielāko daļu
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais 2018. gada nodokļu maksātāju saraksts rāda, kuru uzņēmumu pazušana vai izputēšana nozīmētu arī Latvijas valsts bankrotu, vēsta NRA.lv.
Nodokļu maksātāju saraksts neparāda nekādas izmaiņas Latvijā kopš 2014. gada, kopš VID ir uzlikts par pienākumu publicēt visu iepriekšējā gadā nodokļus maksājušo uzņēmumu sarakstu dilstošā neto maksājumu secībā. Līdz ar šādu sarakstu nonākšanu atklātībā kļuva skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu darba galvenais mērķis ir nopelnīt tik daudz, lai varētu nopirkt degvielu braukāšanai ar auto. Šādi braucieni nepieciešami gan firmām, lai tās varētu nopelnīt naudu turpmākai degvielas pirkšanai, gan mājsaimniecību vajadzību apmierināšanai, gan arī braucieniem kā izklaidei un izpriecām. Privātie un publiskie degvielas pircēji atdod naudu degvielas mazumtirgotājiem, kuru priekšgalā kopš 2014. gada nemainīgi atrodas Circle K Latvia. Par divām atlikušajām godalgotajām vietām cīnās degvielas vairumtirgotājs Orlen Latvija ar mazumtirgotāju Neste Latvija. Šīs trijotnes pamatnodarbošanās ir savākt valstij aizvien vairāk naudas atbilstoši valsts noteiktajam degvielas akcīzes nodokļa kāpumam. Aiz šīs trijotnes stabili iekārtojies cigarešu izplatītāju Philip Morris Latvia un Baltic Sales Network duets. Aiz pirmā piecnieka atrodas plašākai sabiedrībai nezināma SIA Pirmas, kas reģistrējusi degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tālāk nāk Latvijas vārda nesēji Latvijas dzelzceļš, kas pamatā ved visus kurināmā veidus cauri Latvijai, bet kādu daļu no kravām atstāj arī šeit, un Latvenergo. SIA East-West Transit dara to pašu, ko Pirmas. Alkohola ražotāja Latvijas balzams biznesa niša ir tuva tabakas tirgotāju nišai. No energoresursu apsaimniekotāju pulka nākusi Latvijas gāze un Sadales tīkls, uz šo pulku virzās Latvijas valsts meži ar atjaunojamo energoresursu iegūšanas lozungu. Savas stabilās vietas Latvijas iedzīvotāju ikdienā apliecina mazumtirdzniecības ķēde Maxima un telekomunikāciju uzņēmums Tet (Lattelecom) ar 15. vietu nodokļu maksātāju sarakstā.
Energoresursu pārvaldītāju atrašanās naudas aprites ķēdes virsotnē apliecina, ka nopietnas ražošanas vai citu ienesīgu nodarbošanās veidu Latvijā nav vai gandrīz nav. No alternatīvām uzmanību piesaista 29. lielākais nodokļu maksātājs Evolution Latvia ar 24,4 miljoniem eiro, kas Latvijas valsts labā savākti no visas pasaules elektronisko azartspēļu spēlētājiem. Šis fiziskajā telpā praktiski nemanāmais uzņēmums vismaz pagaidām izvairījies no lāstiem, kādi regulāri tiek raidīti gan spēļu zāļu, gan alkohola un tabakas tirgotāju virzienā.
Uz ļoti lielu Latvijas valsts resursu mobilizāciju par Latvijas veiksmes stāstu beidzot ir padarīts airBaltic. Šis uzņēmums ir 42. vietā nodokļu maksātāju sarakstā ar 16,9 samaksātiem miljoniem. Tepat jāpieskaita 13,5 miljoni eiro no lidostas Rīga, 8,2 miljoni – no Aviation Crew Resources un 6,6 miljoni – no Latvijas gaisa satiksmes.
Par 2018. stabilitāti valstī liecina praktiski visu kaut cik zināmo uzņēmumu atrašanās nodokļu maksātāju pirmajā simtā: tur ir Latvijas finieris, ir Olainfarm un Grindeks, ir Swedbank un SEB banka, ir LMT un Tele 2. Pat saplosītā ABLV Bank spējusi ieņemt 48. vietu šajā simtniekā ar 15,9 miljonus eiro lielu maksājumu valstij.
Lielo nodokļu maksātāju saraksts signalizē arī par to, ka liela daļa šo maksājumu ir tikai valsts naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā kabatā. Valsts, lūk, finansē medicīnu, bet Stradiņa slimnīca finansē valsti ar 22,2 miljonu nodokļu maksājumu, neskaitot to, ko valsts pamanās iegūt no slimnīcas algotajiem darbiniekiem. Divreiz mazāk, bet tomēr ne jau maz valsts saņēmusi no Bērnu slimnīcas. Liels nodokļu maksātājs valstij ar 30,6 miljoniem eiro 2018. gadā bijusi Rīgas satiksme, kas dzīvo uz Rīgas pašvaldības dotāciju rēķina, bet pašvaldību nauda tik un tā ir valsts nauda.
Uzskatāms pierādījums visas Latvijā legāli apgrozītās naudas koncentrācijai nelielā uzņēmumu lokā ir nodokļu ieņēmumu straujais kritums līdz ar katru nākamo vietu tālāk no Circle K. Tātad 500. lielākais nodokļu maksātājs samaksājis 189 / 1,8 = 105 reižu mazāk nekā pirmais, un 1000. lielākais maksātājs – 189 / 0,9 = 210 reižu mazāk nekā pirmais. No uzņēmumiem mazliet zem 70 000. vietas valsts gadā iekasē 1000 eiro gadā, kas nesedz viena valsts kalpotāja mēnešalgu. Līdz ar to saprotama kļūst valsts nespēja izpildīt savus solījumus nodokļu maksātāju vairākumam, jo valsts kalpotāju valstī ir vairāk nekā pērn formāli pastāvošo 167 454 uzņēmumu. Tad seko vēl briesmīgāks atklājums, ka ne liela, bet lielākā daļa šo uzņēmumu īstenībā ir uzņēmumu līķi, izbāzeņi vai zombiji.
Par minimālajiem izdevumiem viena praktiski nestrādājoša uzņēmuma lietvedības kārtošanai VID datu bāzēs noteikti 50 eiro gadā, kurus VID drīkst no šāda uzņēmuma, t.i., no tā īpašniekiem, piedzīt. Jā, ir tāda uzņēmumu grupiņa, kas šos 50 eiro maksājusi, bet tā ir neliela grupiņa. Ar 98 591. vietu pagājušajā gada sarakstā sākas uzņēmumi ar nulles maksājumiem, kuri sniedzas līdz 161 070. vietai. Tieši ar nulles maksājumiem pērn atzīmējušies 62,5 tūkstoši it kā eksistējošu uzņēmumu. Šo un vēl citu desmitos tūkstošu skaitāmu uzņēmumu pārskatos redzamie rādītāji nedod skaidrību, vai tiešām un kāpēc vairāk nekā 100 000 Latvijas iedzīvotāju apgrūtina sevi ar šādu uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu vai darbinieku statusu. Vismaz daļai no viņiem nākas bēguļot no VID pa Latviju un pasauli, kur VID tiešām nespēj dabūt viņus rokā un paņemt no viņiem likumā noteiktos 50 eiro. Ko VID nedabū no viņiem, to VID cenšas pamatoti vai nepamatoti paņemt no citiem, kurus var dabūt rokā.
Ir arī tāda uzņēmumu grupa, kas no VID nebēg, bet ierodas ar pretenzijām, lai valsts maksā šiem uzņēmumiem, ko VID paklausīgi dara. Pagājušā gada 11. aprīlī sniegto pārskatu par 2017. gada nodokļu maksājumiem Neatkarīgā noslēdza ar norādi uz «SIA Contiplus Rīga ar diviem darbiniekiem Latvijā un īpašniekiem Kiprā. Salīdzinot ar 2016. gadu, Contiplus Rīga no valsts atgūto summu dubultojusi, bet VID ar tā Finanšu policiju ir pēdējie cilvēki Latvijā, kuriem varētu ienākt prātā painteresēties, par ko īsti Latvijas nodokļu maksātāji ir parādā mūsu Uzņēmumu reģistrā vai Firmas.lv datubāzē uzrādītajam kiprietim Lamboros Hajigeogrhi». Protams, neviena VID instance nav painteresējusies, kā īsti Spilves pļavās reģistrētais uzņēmums pērn uzsācis arī tirgošanos ar lidaparātiem un par to saņēmis no Latvijas valsts 26,8 miljonus eiro. VID to nedrīkst atklāt ne tikai Neatkarīgajai, bet arī finanšu ministram Jānim Reiram. Viņš pavēstīja, ka arī viņam «iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos ir aizliegta».
Arnis Kluinis
Foto: Pixabay
