Advokāte: t.s. Lemberga prāvu vilcina prokurori, ne Lembergs

Valsts apsūdzības grupas vadītāja, prokurora Jura Jurisa izteikumi tiesas zālē un plašsaziņas līdzekļos, ka vairāk nekā 10 gadus ieilgušajā tiesvedībā vainojams Aivars Lembergs, ir nepatiesi, savā debašu runā teica advokāte Irina Kauke.

Viņa saskaitījusi, cik un kura vainas dēļ nav notikušas tiesas sēdes; cik kura puse atkārtoti lieciniekiem uzdevusi vienus un tos pašus jautājumus, tādējādi lieki tērējot laiku; un galvenais – cik prokuroru uz tiesu atnesto krimināllietas sējumu vispār nav tikuši izmantoti pierādīšanai, kaut gan to pārbaudei tērētas daudzas jo daudzas tiesas sēdes, raksta NRA.lv.

Kurš pareizi saskaitīs?

Kā tiesā uzsvēra I. Kauke, vairāk nekā desmit tiesāšanās gados tā iemesla dēļ, ka A. Lemberga aizstāvji būtu aizņemti kādos citos procesos, nav atlikta neviena tiesas sēde. Tikai četras tiesas sēdes atliktas sakarā ar A. Lemberga saslimšanu un vienu reizi – sakarā ar advokāta Raimonda Krastiņa saslimšanu. Pēc advokātes teiktā, tā ir «niecīga daļa no visu atlikto tiesas sēžu skaita».

Advokāte norādīja: prokurori joprojām neatzīst faktu, ka kriminālprocess tika būtiski novilcināts laikā, kad prokurori bija kriminālprocesa virzītāji – t.i., no 1999. gada maija līdz 2008. gada augustam. Prokurori debašu runā noliedza, ka «šajā krimināllietā procesa virzītājs būtu pieļāvis kriminālprocesa novilcināšanu un ar savu bezdarbību būtu kavējis tā izskatīšanu». Tomēr advokāte uzsvēra, ka aizstāvība kategoriski nepiekrīt šādam prokuroru viedoklim. I. Kauke skaidroja: «Prokurori paši nemāk skaitīt vai uzskata, ka arī citi procesa dalībnieki nedraudzējas ar skaitļiem. Ja, pēc viņu ieskatiem, tika atliktas 618 tiesas sēdes, no kurām tikai 279 tika atliktas pēc apsūdzēto un viņu aizstāvju lūgumiem, tad sanāk, ka 339 tiesas sēdes tika atliktas pēc tiesas iniciatīvas vai pēc valsts apsūdzības uzturētāju lūgumiem, kas ir acīmredzama kriminālprocesa novilcināšana, un par to atbild valsts. Prokuroru arguments par krimināllietas juridisko sarežģītību un lielo rakstisko pierādījumu skaitu neiztur kritiku, jo tas ir kriminālprocesa novilcināšanas veids, ko pieļāvuši paši prokurori.»

Neizmantotie pierādījumi

Advokāte, izpētot tiesā izmantotos pierādījumus, secinājusi, ka prokurori debašu runā nav izmantojuši visus rakstiskos pierādījumus, kurus viņi pievienojuši krimināllietai pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, kā arī tos, kuri tika pievienoti lietai jau tiesas izmeklēšanas gaitā pēc pašu prokuroru lūguma. «No tā izriet, ka šie pierādījumi tika pievienoti lietai nepamatoti,» norādīja I. Kauke.

Piemēram, tiesvedības gaitā pēc prokuroru lūguma krimināllietai tika pievienoti 28 jauni sējumi, no kuriem astoņi sējumi vispār nav izmantoti apsūdzības pierādīšanā, jo neattiecas uz lietu. «Zināms laiks tika tērēts velti šo sējumu pārbaudei, kas ir tīša kriminālprocesa vilcināšana no prokuroru puses,» uzsvēra advokāte. No pēc prokuroru lūguma lietai pievienotajiem 20 sējumiem septiņi sējumi tikuši izmantoti daļēji, «lai radītu tiesai priekšstatu, ka tie attiecas uz apsūdzību un līdz ar to lietai pievienoti pamatoti, kaut gan tā nav».

Tāpat «prokurori savā debašu runā, nolūkā noņemt no sevis atbildību par kriminālprocesa novilcināšanu un uzlikt to uz aizstāvību un apsūdzētajiem, saskaitīja gadījumus, kad ar tiesas lēmumiem tika noņemti aizstāvības un apsūdzēto jautājumi liecinošām personām, kā arī gadījumus, kad apsūdzētie, pēc tiesas kļūdaina viedokļa, nepareizi sniedza savas liecības. Kopā prokuroriem sanāca 21 gadījums. Pat uzskatot, ka jautājumu noņemšana un norādījumu došana apsūdzētajam atņēma pusi no attiecīgās tiesas sēdes laika, kaut gan faktiski tas atņēma dažas minūtes, kopā tas sastāda 10,5 tiesas sēdes,» sarēķināja I. Kauke.

Viņa atgādināja vēl kādu prokuroriem netīkamu faktu. Pēc krimināllietas izmeklēšanas 16 gadu garumā prokurori tiesvedības gaitā pēkšņi nolēma grozīt apsūdzību un šiem mērķiem lūdza tiesu dot viņiem laiku no 2016. gada 7. jūnija līdz 2016. gada 30. jūnijam jeb 10 tiesas sēdes, «kas acīmredzami uzskatāms par kriminālprocesa novilcināšanu» prokuroru rīcības dēļ.

I. Kauke tiesai atgādināja arī 2016. gada 18. janvāra tiesas sēdi, kurā «valsts apsūdzības uzturētāji, pavirši pildot savus procesuālos pienākumus, vienkārši aizmirsa izteikt viedokli par septiņiem aizstāvības lieciniekiem un lūdza tiesu atlikt tiesas sēdi uz vienu nedēļu, kas acīmredzami uzskatāms par kriminālprocesa novilcināšanu».

Atkārtotās pratināšanas

Advokāte arī atgādināja, ka pēc prokuroru lūguma atkārtoti uz tiesu tika aicināti pirms tam tiesā jau nopratinātie Valentīns Kokalis, Gints Laiviņš- Laivenieks un Jānis Blaževičs. Kā teica I. Kauke: prokurori «uzdeva viņiem tādus pašus jautājumus, kādi viņiem jau tika uzdoti iepriekšējās tiesas sēdēs. Neskatoties uz maniem iebildumiem ar norādēm, ka valsts apsūdzības uzturētāji atkārtoti uzdod jau uzdotus jautājumus, tiesa nenoņēma nevienu atkārtotu jautājumu. 2015. gada 26. marta tiesas sēdē es vērsu tiesas uzmanību uz to, ka valsts apsūdzības uzturētāju jautājumi atkārtojas, bet tiesa uz to vienkārši nereaģēja; jautājumi netika noņemti, un tika pieļauta kriminālprocesa vilcināšana.»

Advokāte tiesai uzrādīja daudzus konkrētus piemērus ar prokuroru atkārtoti uzdotajiem jautājumiem: «Kad es vērsu tiesas uzmanību uz to, ka jautājumi atkārtojas, norādot datumu, kad tika uzdots jautājums, tiesa uzlika man par pienākumu norādīt konkrētu laiku, kad tika uzdots konkrēts jautājums, un nedeva man pat piecas minūtes sagatavoties. Kad es tiesai norādīju, ka jautājumi atkārtojās, norādot uzdotā jautājuma datumu un laiku, tiesa vienalga nenoņēma jautājumu un atļāva prokuroram atkārtoti to uzdot, līdz ar to tika pieļauta kriminālprocesa novilcināšana.»

Valsts atbildība

I. Kauke saskaitījusi pēc tiesas iniciatīvas «noņemtās» tiesas sēdes: 2009. gadā tās bija 9 tiesas sēdes, 2010. gadā – 11 tiesas sēdes, 2011. gadā – 7 tiesas sēdes, 2012. gadā – 20 tiesas sēdes, 2013. gadā – 11 tiesas sēdes, 2014. gadā – 5 tiesas sēdes, 2015. gadā – 8 tiesas sēdes, 2016. gadā – 16 tiesas sēdes, 2018. gadā – 7 tiesas sēdes. 2017. gadā tiesa pēc savas iniciatīvas papildus atvaļinājumam jūlijā atvēlēja atvaļinājumam arī visu jūniju jeb 12 tiesas sēdes un vēl trīs tiesas sēžu dienas no maija. Pavisam kopā tātad – 95 dienas.

Kā uzsvēra advokāte, «tādējādi jākonstatē, ka krimināllietas iztiesāšanas gaitā nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu sapratīga termiņā.

No 1182 tiesas sēdēm 339 tika atliktas pēc tiesas iniciatīvas vai pēc valsts apsūdzības uzturētāju lūgumiem, kas ir acīmredzama kriminālprocesa novilcināšana, un par to atbild valsts.»

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats

Foto: F64