Jauna ekoloģijas problēma – vidē par daudz medikamentu
Baltijas jūras valstu kopīgā pētījumā No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi konstatēts satraucoši liels zāļvielu daudzums apkārtējā vidē. Tā ir pilnīgi jauna ekoloģiska problēma, un pašlaik neviens nezina, kādas var būt sekas šādai sabiedrības nozāļošanai. Tramadols, citaloprams, progesterons – Latvijas ūdeņos nonāk visas zāļu grupas un pastarpināti atgriežas cilvēka organismā, raksta NRA.lv.
Pētot Latvijas dabā atrodamās saldūdens gliemenes, Latvijas zinātnieki jau iepriekšējos gados atklāja mulsinošu faktu, ka tās lielā daudzumā satur nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus un bīstamās vielas – perfluorētos savienojumus un polibromētos difenilēterus, ko lieto, piemēram, kā ugunsdrošības impregnantus dārgos dīvānos. Tagad citā zinātniskās izpētes projektā tiek veikti plašāki pētījumi tieši par farmācijas produktiem vidē.
Vielas visos paraugos
Piedalās visas Baltijas jūras valstis, izņemot Lietuvu. Kādēļ kaimiņi atteicās izmantot šo Eiropas Savienības fondu finansēto iespēju, oficiāli nav zināms, taču farmaceitiskā piesārņojuma kartes rāda, ka Mūsa ir pamatīgi piesārņota, un avots, visticamākais, ir otrpus robežai.
Tomēr piesārņojuma avotu skaidrošana nav šā pētījuma primārais mērķis – galvenais ir konstatēt problēmas apjomu un nākt klajā ar konkrētiem piedāvājumiem valstu likumdevējiem, kā novērst zāļu nonākšanu vidē.
Latviju projektā pārstāv divas institūcijas: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Projekts ir pusē, un konstatēts, ka problēma patiešām ir nopietna. Farmācijas produkti konstatēti faktiski visos paraugos, daudzos gadījumos arī nepieļaujami lielā koncentrācijā. Kofeīns, ko zinātnieki dēvē par civilizācijas indikatoru, droši vien ir miermīlīgākā no tām. Puplas upē 11,4 kubikmetri ūdens satur tikpat daudz kofeīna, cik tasīte stipras kafijas. Pietiek i gliemjiem, i zivīm, ko padzerties, i pastarpināti vēlreiz cilvēkam. Un līdzīgi vidē nonāk arī citas vielas – no kanalizācijas, no attīrīšanas iekārtām, arī no lopu fermām. Lai dzīvniekus varētu turēt skarbos un lētos apstākļos un tie neslimotu, viņiem tiek dotas antibiotikas lielos daudzumos. Arī šīs vielas mēs galu galā apēdam.
Sabiedrība nozāļojas
Baltijas jūras krastos dzīvo ap 85 miljoni iedzīvotāju, visi lieto medikamentus, pārstrādā un tajos esošās farmaceitiskās vielas izvada apkārtējā vidē. Vai vienkārši noskalo kanalizācijā vecas tabletes. Pētījumā jaunatklāts ir fakts, ka pašlaik lietotās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas farmaceitisko vielu koncentrāciju ūdenī nevis dzēš, bet – gluži otrādi – pastiprina, proti, vielmaiņas procesā reiz jau pārstrādātās vielas pārvērš to sākotnēji aktīvajā formā. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane problēmas iespējamo risinājumu saskata attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas maiņā – izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli. Taču tas, neapšaubāmi, būtu dārgi. Lētāk būtu sakārtot vecu zāļu apriti un mācīt cilvēkiem tās neskalot podā.
Plašāk par pētījumu gaitu un secinājumiem Neatkarīgo informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Izpētes projekta Latvijas sadaļā paraugi ņemti virszemes ūdeņos, notekūdeņos, attīrīšanas iekārtu dūņās, arī sedimentā pusotra kilometra attālumā no jūras krasta Daugavgrīvā. 12 vietās dažādās Latvijas upēs: Driksā, Puplā, Lielupē, Mēmelē, Mūsā, Vēģerupē un Jaunbērzē.
Vēlamais vides standarts pārsniegts
Virszemes ūdeņos analizētas 66 vielas, un no tām lielākās koncentrācijas konstatētas diabēta medikamentam metformīnam, holesterīna pazeminātājam – atorvastīnam un pretsāpju – diklofenakam. Šīs arī ir galvenās vidē esošās medikamentu grupas: pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas ārstēšanas medikamenti, endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti. Īpaši lielas pretsāpju līdzekļa diklofenaka koncentrācijas konstatētas Puplas upē, kā arī Mūsā, četrkārt un vairāk pārsniedzot vēlamo vides kvalitātes standartu.
Notekūdeņu attīrīšanas un ražošanas uzņēmumos savukārt lielākās koncentrācijas konstatētas paracetamolam, kofeīnam, hidrohlortirazīdam un estronam. Nervu un antibakteriālās zāles, prettārpu līdzekļi.
Kā no tā izvairīties
Pētījumā ņemti arī augsnes paraugi pie Jaunbērzes. Tajos konstatēti veterinārie medikamenti, kā arī līdzekļi alerģiju un deguna saslimšanas ārstēšanai.
Jūrā savukārt augstākā koncentrācija konstatēta pretiekaisuma medikamentam mesalazīnam un sirdszālēm gemfibrozilam.
Izpētes projekts turpināsies līdz nākamā gada rudenim. Tagad Somijas Vides institūta laboratorijā iegūtie analīžu dati jāpārvērš konkrētās rekomendācijās – vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterinārārstiem.
Veselības ministrija aicina izvairīties no pārmērīgas un nekontrolētas medikamentu lietošanas. Taču, kā to izdarīt, ja medikamenti ir visā, kas apkārt un ko patērējam, un, kādas var būt šāda patēriņa sekas, tie pagaidām ir neatbildēti jautājumi.
Latvijas virszemes ūdeņu paraugos biežāk konstatētie medikamenti
Pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti
Diklofenaks – 94%
Tramadols – 76%
Naproksēns – 53%
Centrālās nervu sistēmas ārstēšanas medikamenti
Kofeīns/Karbamazepīns/Gabapentīns – 88%
Venlafaksīns – 82%
Citaloprams – 69%
Endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti
Metformīns – 82%
Progesterons – 47%
Estrons (E1) – 29%
Dati: LVĢMC
Imants Vīksne
Foto: Unplash
