Pagājušā gada sausums jūtami cēlis pārtikas cenas
Šā gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs. Savukārt nedaudz samazinājušās sviesta cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja, asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe uzsver, ka Latvijā beidzot pēc sviesta buma sāk samazināties un atgriezties pamatotā cenu līmenī sviesta mazumtirdzniecības cena. LTVC apkopotā informācija liecina, ka vidējā sviesta cena Rīgas veikalos gada laikā samazinājusies par 11 procentiem – no 10,23 eiro kg līdz 9,12 eiro kilogramā, raksta NRA.lv.
Vēl straujāk nekā sviesta cena sarukusi eļļas cena. Gada laikā saulespuķu eļļas cena samazinājusies par 51 centu litrā. Pēc I. Gulbes skaidrojuma, eļļas palētināšanās nav raksturīga tikai Rīgas lielveikaliem. Šā pārtikas produkta cena samazinājusies arī citur pasaulē.
Lētāk nekā pērn šogad maksā arī āboli, mellenes, ķiploki.
«Ābolu cenu samazinājums skaidrojams ar slikto ābolu ražu Eiropā un sevišķi Vācijā 2017. gadā, kam sekoja ļoti augstas cenas veikalos 2018. gadā. Savukārt 2018. gadā Polijā ābolu raža bija rekordaugsta, kas radīja lielu spiedienu tirgū. Poļu zemnieki zemo cenu dēļ pat rīkoja protesta akcijas, bet cenas tā arī palika zemas. Arī Latvijā ābolu raža beigu beigās izrādījās augstāka, nekā tika prognozēts vasaras vidū. Savukārt melleņu cenu samazinājums ir saistāms ar ievērojamu audzēšanas platību pieaugumu pēdējos gados. Lielos apjomos mellenes audzē ne tikai Latvijā, un kopējais novākto ogu apjoms ir būtiski pieaudzis. Ķiploku raža Eiropas valstīs bija zemāka, toties tā ir augstāka Ķīnā, kur jaunā raža pārklājās ar pērnās ražas atlikumiem. Novembra sākumā atsevišķās provincēs cenas bija pat tikai 0,08 ASV dolāri kilogramā, kas ir zemākais līmenis pēdējos 10 gados,» secinājusi I. Gulbe.
Tajā pašā laikā vairāki pārtikas produkti ir kļuvuši dārgāki – lielākoties graudaugu izstrādājumi un dārzeņi. I. Gulbe šo produktu cenas kāpumu saista ar pagājušā gada lielo sausumu.
«Lielais sausums pagājušajā vasarā ir atstājis ietekmi uz produktu cenām visā Eiropā. Dārzeņu kopraža Eiropā pagājušajā gadā bija gandrīz par trešdaļu zemāka nekā iepriekšējos gados. Piemēram, salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, balto galviņkāpostu ražotāja cena gadu mijā bija par 60% augstāka Latvijā un par 60-100% augstāka Lietuvā. Latvijai neraksturīgi, šobrīd vairs visās lielveikalu ķēdēs nav nopērkami Latvijā audzēti kāposti. Savukārt miltu un miltu izstrādājumu cenas ir kāpušas izejvielu cenu pieauguma dēļ. Pagājušajā gadā pasaulē pieauga graudu cenas. Tāpat pieaugusi ir arī maizes cena. To ietekmēja ne tik daudz miltu cenas pieaugums, cik kopējais ražošanas izmaksu pieaugums. Jāatzīmē, ka ļoti ilgu laiku lielās konkurences dēļ maizes cena bija nemainīgi zema,» piebilst I. Gulbe.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018. gadu pircējus neiepriecina, jo tie liecina, ka cenas augušas gandrīz visām galvenajām lauksaimniecības precēm. Kvieši sadārdzinājušies par aptuveni 16 procentiem, rudzi – par 21 procentu. Kartupeļi pērn maksāja par 10 procentiem dārgāk nekā pirms gada, pākšaugu un dārzeņu cenas kāpušas vēl vairāk.
Savukārt vidējā maksa par pienu gada laika samazinājusies par 7,2 procentiem, bet olu cenas tikpat kā nav mainījušās.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
