Briti nespēj atmudžināt Brexit mezglu
Varbūtība, ka Apvienotā Karaliste 29. martā tomēr neizstāsies no Eiropas Savienības, ievērojami pieaugusi pēc tam, kad premjere Terēza Meja apsolījusi parlamentam iespēju balsot par dažādiem variantiem, tajā skaitā noraidīt izstāšanos bez vienošanās un uz laiku atlikt Brexit, vēsta NRA.lv.
Tiesa, viņas piedāvājumā norādīts, ka tā būtu vien īstermiņa pauze, līdz jūnija nogalei. Šāda rīcība ir bezjēdzīga agonijas paildzināšana, jo nešķiet ticami, ka trīs mēnešu laikā briti varētu izkaulēt no ES izstāšanās nosacījumus, kas apmierinātu parlamentāriešu vairākumu.
Savukārt par vēl vienu referendumu, uz kuru sācis skubināt arī opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins, premjere nevēlas pat dzirdēt.
Vakar britu parlamenta apakšnamā atkal notika karstas diskusijas par Brexit jautājumu, kurām pašā vakarā bija jāvainagojas ar balsojumiem par dažādu partiju un politisko grupu ierosinājumiem krīzes risināšanā, raksta AFP. Tomēr jau pirms debatēm bija saprotams, ka gan deputātus, gan valdību apmierinošu kopsaucēju atrast neizdosies un Brexit process joprojām paliks karājoties gaisā – vismaz līdz 12. martam, kad T. Meja solījusi parlamentāriešus informēt par to, kā viņai veicies pārrunās ar Briseles amatpersonām un ES valstu līderiem. No Ēģiptes, kur nule kā notikušā ES un Arābu līgas samita kuluāros premjerei jau bija intensīvas sarunas ar ES pārstāvjiem, viņa faktiski atgriezusies tukšā. Briseles nostāja par to, ka abu pušu saskaņotajā, bet britu deputātu noraidītajā vienošanās tekstā nekādi labojumi vairs nav iespējami, ir palikusi nemainīga. Maksimums, uz ko var cerēt T. Mejas valdība, ir kādi precizējumi šo dokumentu pavadošajā politiskajā deklarācijā vai ES solījumi izrādīt lielāko pretimnākšanu Londonai sarunās par abu pušu attiecībām nākotnē. Taču nav nekādu garantiju, ka tas būs pieņemams parlamenta vairākumam.
Šonedēļ T. Meja pirmo reizi oficiāli pieļāvusi iespēju, ka Brexit varētu arī nenotikt 29. martā – datumā, par kuru vienošanās tika panākta vēl pirms diviem gadiem. Premjeres plāns paredz vairākus parlamenta balsojumus marta otrajā nedēļā. Līdz 12. martam (visticamāk, ka tieši 12. martā) deputātiem vēlreiz būs jābalso par jau panākto Londonas un Briseles vienošanos un ar to saistītajiem dokumentiem, kuros T. Meja joprojām cer panākt kādas korekcijas. Ja deputātu vairākums šo priekšlikumu noraidīs, nākamajā dienā galdā tiks celts ierosinājums izstāties no ES 29. martā bez jebkādas vienošanās. Ja tiks noraidīts arī tas (par ko lielu šaubu nav), 14. martā valdība ierosinās izstāšanos atlikt uz laiku līdz trim mēnešiem. Interesanti, ka šī priekšlikuma noraidīšanas gadījumā automātiski stājas spēka izstāšanās bez vienošanās, uzsver BBC.
Britu premjere uzsvērusi, ka nevēlētos Brexit atlikšanu un «ir jākoncentrējas uz darbu, lai panāktu vienošanos, un saskaņā ar to varētu izstāties no ES 29. martā», raksta AFP. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējos notikumus un spēku samēru parlamentā, izstāšanās atlikšana kļūst par vienu no ticamākajiem scenārijiem. T. Meja to, protams, apzinās, taču īpašas manevra iespējas viņai nav bijis. Valdība ir secinājusi, ka pārliecinošs vairākums britu uzņēmēju nav gatavi haosam, kas naktī uz 30. martu varētu iestāties, ja Brexit tomēr notiktu bez vienošanās. Anglijas banka, piemēram, sarēķinājusi, ka pāris mēnešu laikā britu ekonomika saruktu par 8%, bet valdības konsultanti brīdinājuši, ka haotiska izstāšanās neizbēgami novestu pie dažādu preču (arī pārtikas un medikamentu) sadārdzināšanās vai pat deficīta, uzsver BBC. Tāpēc pret izstāšanos bez vienošanās asi iestājas daļa valdošās konservatīvo partijas deputātu un virkne valdības ministru, un T. Meja nav vēlējusies riskēt ar viņu atklātu dumpi.
Taču ko dos viņas piekāpšanās, un vai tā patiešām ir uzskatāma par piekāpšanos? Politiķu un politologu domas šajā jautājumā dalās. Daļa uzskata, ka nebeidzamā stīvēšanās par Brexit premjeri galu galā ir salauzusi. Līdz šim viņa allaž uzsvērusi, ka 29. martā valsts izstāsies no ES – ar vai bez vienošanās. Piekrītot, ka parlaments var nobalsot par Brexit atlikšanu, T. Meja atzinusi savu vājumu, kas opozīcijā rada kārdinājumu uzspiest viņai vēl vienu referendumu par izstāšanos. Pazīstamais stingrā Brexit piekritējs, konservatīvo partijas deputāts Džeikobs Rīss-Mogs jau brīdinājis, ka «Brexit atlikšana ir tā apturēšanas plāna sastāvdaļa».
Savukārt citi uzskata, ka premjere tikai vēlas iegūt papildu laiku, lai valsts spētu pienācīgi sagatavoties bezvienošanās Brexit, un, tuvojoties jūnija nogalei, parlamentāriešiem atkal būs jālemj par diviem vienlīdz nepieņemamiem variantiem – izstāšanos saskaņā ar panākto vienošanos vai izstāšanos bez vienošanās. Šāds scenārijs nav īsti pa prātam Eiropas Savienībai un tajā paliekošajām 27 valstīm, kuras aizvien uzstājīgāk liek britiem saprast, ka neziņas periods jau ir pārāk ieildzis. Un no ES šajā gadījumā būs atkarīgs daudz kas, jo izstāšanās atlikšana jāapstiprina arī Briselē un savienības valstu galvaspilsētās. Tas varētu būt vien formāls process, taču ar nosacījumu, ka ES Brexit atlikšanā saskatīs kādu jēgu jeb, kā izteicies Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, «racionalitāti». Ar to Briselē saprot vēl viena referenduma rīkošanu, lai noskaidrotu, vai briti patiešām vēlas pamest ES ar tiem nosacījumiem, kādi panākti pašlaik. Vērot vēl trīs mēnešus ilgus ķīviņus Apvienotās Karalistes parlamentā un dzīvot neziņā pat to, kas īsti notiks jūnija beigās, ES valstis nevēlas.
Māris Krūmiņš
Foto: Unplash
