Vildava: 2018. gads darba tirgū – lielisks sniegums par spīti nelabvēlīgajai demogrāfijai
2018. gads iezīmējās ar strauju ekonomikas izaugsmi un pozitīvu norišu turpināšanos darba tirgū. Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag kā ēst. Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums. Šo procesu rezultātā 2018. gadā visi galvenie darba tirgus rādītāji uzrādījuši labāko sniegumu pēdējo 10 gadu laikā, spītējot nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm. Ne mazāk svarīgi, ka tas atspoguļojies strādājošo finansiālajā uzlabojumā – vidējā darba samaksa “uz papīra” augusi 8.4% apmērā 2018. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā.
Pērn ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (tādu, kas bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu) skaits vecumā no 15-74 gadiem pieauga, jo nodarbināto skaita kāpums bija lielāks par darba meklētāju skaita kritumu. Nodarbināti bijuši 909 tūkstoši jeb 64.5% iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem. Gada laikā gandrīz 15 tūkstoši cilvēku pievienojušies strādājošo pulkam. Bezdarbnieku skaits savukārt samazinājās par teju 13 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017.gadu, un bezdarba līmenis bija 7.4% apmērā. Runājot par demogrāfijas tendencēm – lai gan 2018. gadā iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem turpināja samazināties, samazinājums bija divas reizes lēnāks nekā iepriekšējos pāris gados. Lai gan droši vēl nezinām, šķiet, ka migrācijas tendences kļūs mazāk nelabvēlīgas. Proti, mazāk cilvēku nekā iepriekš izvēlas aizbraukt, kā arī ārpus Latvijas esošie labvēlīgāk vērtē iespējas dzīvot Latvijā.
Ieskatoties šajā, 2019. gadā, sagaidām, ka pozitīvās tendences turpināsies, tomēr uzlabojums kļūs lēnāks. Nodarbinātība augs, bet lēnāk, bezdarba līmenis samazināsies, tomēr arī lēnāk. Taču, par spīti visam, pērnā gada aktualitātes – darbaspēka izsīkstošās rezerves un darbinieku trūkums – saglabāsies. Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, un uzņēmumi turpinās testēt tā iespēju robežas.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste
