Laimes lāča vietā – “sniega līgums”

Finanšu tirgi spēj piedāvāt unikālas iespējas – un ne tikai spekulantiem, ieguldītājiem vai pensiju fondiem, bet arī valsts sektoram. Jau gadiem pastāv tā saucamie „laika apstākļu” kontrakti, kur cilvēks vai uzņēmums var noslēgt tādu kā apdrošināšanas līgumu par neparedzamiem laika apstākļiem.

Piemēram, pašvaldība varētu noslēgt šādu apdrošināšanu par sniega segas biezumu Rīgā. Ja, piemēram, sniega segas biezums no decembra līdz martam pārsniedz 50 cm, apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs maksā Rīgas domei „kompensāciju”, ko tā, savukārt, var izlietot papildus sniega izvešanai no pilsētas. Līdzīgus “sniega līgumus” jau izmanto atsevišķas pilsētas ASV. Šādi līgumi var pastāvēt starp apdrošināšanas sabiedrību un pašvaldību, vai arī kā finanšu līgumi, kuros, piemēram, vienā pusē ir pašvaldība (kas ieinteresēta pēc iespējas mazākā sniega daudzumā) un otrā pusē – uzņēmums (kas ieinteresēts pēc iespējas lielākā sniega daudzumā, piemēram, transporta kompānijas, kas nodarbojas ar sniega izvešanu, siltuma ražotāji vai slēpošanas trases).

Attīstot domu par laika apstākļus līgumu izmantošanu aizvien tālāk, plašas iespējas paveras arī lauksaimniekiem, tūrisma uzņēmumiem, elektrības ražotājiem utt.

Nav dzirdēts, ka šādus līgumus kāds piedāvātu Latvijā, taču ārvalstīs tos izmanto jau vairāk nekā desmit gadu. Ir vērts padomāt, vai mūsu pašvaldībām šī nebūtu daļēja izeja no sniega bezizejas.