Valodas reforma jāsāk no bērnudārza
Mazākumtautību skolu direktori atzīst: ar valodas reformu viegli neies, it īpaši tur, kur latviešu valoda ārpus skolas tikpat kā neskan. Vienīgais, kā panākt, lai valsts valodas prasmes uzlabotos, ir tās pamatīgāka mācīšana jau bērnudārzā, raksta NRA.lv.
Jau pirms vairākiem gadiem Daugavpils mazākumtautību pirmsskolas iestādēs lielāku akcentu sāka likt uz latviešu valodas mācīšanu. Tas pozitīvi atsaucies uz valsts valodas prasmēm – par to pārliecinājušies arī Daugavpils 13. vidusskolas (tajā mācās 811 bērni) pirmajās piecās klasēs, kurās jau no 1. klases visus mācību priekšmetus skolēni apgūst bilingvāli. Pirms pieciem gadiem tas nebūtu iedomājams. Salīdzinājumam – vecāko klašu skolēniem iet krietni grūtāk, jo latviešu valodas pamati nav ielikti tik agrīnā posmā, atzina skolas direktore Andžela Skutele. Tomēr arī tādā gadījumā daudz var panākt, ja tam pieiet plānveidīgi un metodiski pareizi. Rezultāti tam ir – tas ļāvis skolā jau trešo gadu visus valsts pārbaudījumus (3., 6. un 9. klases) pildīt latviski. Daugavpils izglītības pārvaldes veiktais pētījums par mazākumtautības modeļiem, kuros atšķiras latviešu un krievu valodas proporcijas saturā (pirmais pilnībā atbilst jaunajām prasībām – tādu, piemēram, īsteno Daugavpils Saskaņas pamatskola), iedrošinājis mainīt jau gadiem ierasto otro modeli uz trešo, kas izrādījies daudz efektīvāks. Tā kā turpmāk tiks noteikts vēl augstāks proporciju līmenis latviešu valodai, tad šobrīd skola strādā pie jauna modeļa izveides. Bet, lai vidusskolēniem nebūtu problēmas apgūt visu saturu latviski, jau no nākamā mācību gada Daugavpils skolu 10. klasēs uzņems tikai tos, kam 9. klases latviešu valodas eksāmenā nebūs mazāk par 46%. Zināmas bažas tomēr esot par to, ka centralizētais pārbaudījums, kas jau tagad nav viegls, kļūs vēl sarežģītāks. Starp citu, tie, kas vēlāk kārto eksāmenu Valsts valodas centrā, nereti iegūst augstāku kategoriju, nekā tas bijis CE.
Vaicāta, vai savā skolā izjūt problēmas par latviešu valodas skolotājiem – A. Skutele atbildēja, ka visas 11 vietas ir aizpildītas. Taču – jā, daudziem jau ir tuvu pensijas gadi. Bet latviešu valodas skolotāju trūkst visvairāk. Ja piesakās viens, to pašu arī ņemot. Jāatzīst, ka jaunajiem nav problēmu ar latviešu valodu, ko nevarot teikt par tiem, kas savulaik mācījās par krievu valodas skolotājiem latviešu skolās un otrādi. Tie tomēr nav uzskatāmi par latviešu valodas profesionāļiem.
Arī Daugavpils novadā jau laikus gatavojušies reformai – vairākas mazākumtautību vidusskolas pārgājušas uz mācībām latviešu valodā. Arī pamatskolās jau no 1. klases daudzviet tiek īstenots 1. modelis, kas nozīmē, ka teju viss saturs tiek apgūts latviski. Visos konkursos, pasākumos – skan latviešu valoda. Tomēr centralizētie eksāmeni joprojām esot vājais punkts, jo to prasības tomēr ir par lielu krievvalodīgajiem, sacīja Daugavpils novada izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska.
Arī Rīgas 15. vidusskolā ar bažām lūkojas nākotnē – lai gan skola darot visu, kas tās spēkos, centralizēto eksāmenu rezultāti esot tādi, kādi ir, teica skolas direktore Nataļja Kubasova. Vai spēs panākt to, ko reforma prasa, nevarot apgalvot – jo papīrs ir viena lieta, realitāte pavisam cita, un skolēnu kontingents ir gana raibs – vieni varēs eksāmenu nokārtot latviski, citi – ne. Patlaban neesot vēl domāts par ko līdzīgu kā Daugavpilī – noteikt minimālo slieksni attiecībā uz latviešu valodas eksāmena rezultātiem tiem, kas gribēs mācīties vidusskolā. Tas tomēr ierobežos bērnu tiesības uz tālāku izglītību. Par pedagogiem varot teikt tikai to, ka tie lielākoties ir vecumā no 45 gadiem un pat pāri 60 gadiem. Jaunie? Tie diemžēl nenākot.
Liepājas 7. vidusskolā gan ir divi jaunie skolotāji, viens no tiem – latviešu valodas. Viegli viņiem neejot, tostarp ar disciplīnas nodrošināšanu un skolēnu motivēšanu. Un kur tad vēl gatavošanās stundām! Jau tagad, īstenojot 2. modeli, skolai nākas daudz strādāt, lai nodrošinātu mācību materiālus. Taču kā būs, kad teju visu saturu vajadzēs pasniegt latviski? Tas prasīs milzīgu papildu darbu, uzskata skolas direktore Inese Ferstere. Viņa arī pieļauj, ka tas radīs vēl dziļāku bedri starp eksāmenu rezultātiem latviešu un krievu skolās. «Latiņa ir jāceļ, bet, ja to uzceļ pārāk augstu, arī nav labi,» uzsvēra skolas direktore. Vai vidusskolas posmā visiem skolēniem – gan mazākumtautību, gan latviešu – būtu jāmācās vienā klasē, viņa īsti neesot pārliecināta. To nevajag darīt ar varu, varbūt vispirms pamēģināt kādā skolā un tad ieviest citur.
Aisma Orupe
Foto: Pexels
