Valsts prezidents: «Gaismas pils» ir svētvieta nacionālajai pašapziņai
Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien piedalījās jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jeb «Gaismas pils» spāru svētkos. Pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (V) stāstījuma par bibliotēkas idejas dzimšanu un īstenošanu 20 gadu ritējumā Valsts prezidents sniedza savu vērtējumu bibliotēkas nozīmei Latvijas sabiedrībā, portālam «Apollo» pavēstīja prezidenta Preses dienestā.
Zatlers uzsvēra, ka bibliotēka ir nacionālās pašapziņas apliecinājums: «To pat var dēvēt par svētvietu nacionālajai pašapziņai, par intelekta krātuvi.» Valsts prezidents pauda arī pārliecību, ka šis ir tikai pirmais nacionālā mēroga kultūras centrs un novēlēja visiem piedzīvot vēl daudzus citus projektus, raksta Apollo.lv.
Vēlāk, pirms spāru vainaga uzstādīšanas, uzrunājot ministrus, Nacionālās bibliotēkas vadību, atbalsta grupas pārstāvjus un projektā iesaistītos būvniekus, Zatlers pateicās visiem par to, ka šodien, neskatoties uz ilgo ceļu, beidzot Gaismas pils svin spāru svētkus.
Ar humoru Valsts prezidents atzīmēja, ka šim būvniecības procesa svarīgākajam brīdim ir būtiska nozīme – spāru vainags parāda, cik dāsni ir ēkas saimnieki: «Tāpēc novēlu, lai saimnieki ir dāsni pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītājiem un nākamo kultūras celtņu projektiem!»
Pasākuma noslēgumā, skanot Jāzepa Vītola dziesmai «Gaismas pils» kora «Kamēr…» izpildījumā, Latvijas Nacionālas bibliotēkas jaunās ēkas spārēs pacelts un uzstādīts vainags.
Savukārt savā uzrunā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka bibliotēkas būvniecība Latvijai ir aktuāla kopš 1928.gada, un bibliotēkas būvniecība vienmēr balansējusi starp vēlmēm un iespējām. Ēkas pamatakmens tika ielikts 2008.gadā, taču bija nepieciešama drosme, spēja pieņemt lēmumus un apņēmība, lai pēdējos divos gadus smagas ekonomiskās krīzes apstākļos atrastu valsts budžetā iespējas būvniecību turpināt.
«Šodienas svētki apliecina paveikto tikai attiecībā uz Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas būvniecību, taču bibliotēkas ēka ir arī nacionāls simbols veiksmīgai Latvijas nākotnei. Tas apliecina mūsu tautas saimniecisko sīkstumu un nacionālās pašapziņas veidošanos.»
Ministru prezidents arī uzsvēra, ka, pārskatot projekta līdzšinējās izmaksas un būvniecības termiņus, Latvijas valdība 2010.gadā piešķīra papildus 13 miljonus latu, lai turpinātu ēkas būvniecības tempu un to pabeigtu jau 2012.gadā. «Līdz ar to šajos gados papildus nopietniem valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem, esam spējuši nodrošināt ēkas būvniecībai paredzēt vairāk nekā 60 miljonus latu. Tās kopumā sastāda lielākās izmaksas visa projekta realizācijas laikā – šajā laikā tas valsts budžetam nebija vienkārši un viegli sasniedzams mērķis,«- tā Dombrovskis.
Dombrovskis uzrunā pauda nostāju, ka bibliotēka būs inovatīvs kultūras un izglītības centrs Latvijas iedzīvotājiem visās vecuma grupās, kā arī Latvijas starptautiskā vizītkarte 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsētai un 2015.gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā.
