Izmēģina kalambūrus pensionēšanās vecuma celšanai
Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) paredzēts atcelt «vecumu kā dzīves posmu, kas saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības”, raksta NRA.lv.
Par mūžīgu dzīvošanu NAP2027 gan nekas nav teikts, tāpēc jāsecina, ka lielai vai pat lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju vispār nebūs tāda dzīves posma, «kas saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības». Viņi būs (viņiem būs jābūt?) pilnīgi spējīgi sevi apgādāt un aprūpēt līdz pašam savas nāves mirklim. Šīs spējas sevi apgādāt un aprūpēt NAP2027 autori nepārprotami attiecina uz cilvēkiem, kuri pēc tagadējiem sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem ir krietni pāri tagadējam pensionēšanās vecumam. Atbilstoši reklāmas trafaretam aizvietot kaut kādas preces cenu zīmē 70 eiro ar 69,99 vai – godīgākā gadījumā – ar 69 eiro NAP2027 mazliet atkāpjas no 70 gadu vecuma un nosaka, ka «turpmāko septiņu gadu laikā jāīsteno nepieciešamās darbības, lai 69 gadu vecumā sevi par veciem uzskatītu ne vairāk kā 40% senioru». Visticamāk, ka tiesības uzskatīt sevi par veciem tiks piešķirtas apmēram tāpat, kā tagad piešķir izdienas pensijas. Kam tādu tiesību nebūs, tiem 69 gadu vecumā un vēl daudz ilgāk būs jājūtas – tātad jādzīvo un jāstrādā kā jauniem: tik lokaniem kā 6 vai 9 gadu vecumā, ar tādu redzi, dzirdi un reakcijas ātrumu kā 16 vai 19 gadu vecumā utt. NAP2027 nav precizēts, cik ilgā laikā pēc 69 gadu robežlīnijas pārsniegšanas šīs spējas tomēr sāks dilt un līdz cik gadu vecumam sadils tā, lai cilvēkiem rastos nepieciešamība pēc citu cilvēku palīdzības. Jāsecina, ka atstarpe starp darba spēju zudumu un nāvi būs tik maza, ka nav NAP2027 autoru uzmanības vērta.
Jāuzsver vēlreiz, ka šeit tiek apskatīts valsts pārvaldes dokuments, kas tapis valdības ēkā dislocētajā Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) un publicēts pēc izskatīšanas valdībā. Tāda dokumenta uzdevums ir regulēt attiecības starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, nevis sniegt psihologa konsultāciju par labām attiecībām ģimenēs starp bērniem un viņu vecākiem tagadējā pensionāru vecumā vai ieteikt vecumu, no kāda cilvēki varētu pretendēt uz to, lai gados jaunākie atdod viņiem sēdvietas sabiedriskajā transportā vai palīdz pāriet ielai. Šeit citētā NAP2027 sadaļa attiecas uz to vienošanos starp valsti un tās iedzīvotājiem, kas izteikta likumos un visās pārējās normās, pēc kādām cilvēki saņem pensijas. NAP2027 nedraud tās atcelt vispār, bet tomēr brīdina par šo normu modificēšanu, «radot pamatu produktīvas sudraba ekonomikas attīstībai». Arī tāda PKC kalambūra jēga ir pensionāru pārvēršana no sabiedrības labumu saņēmējiem par «produktīvas ekonomikas» dalībniekiem.
NAP2027 paceļ jaunā un galīgo lēmumu pieņemšanai tuvākā pakāpē idejas, ar kādām sabiedrību jau sen kaitina vai tomēr brīdina Ģirts Rungainis.
Pagājušajā nedēļā daudzi interneta portālu lietotāji brīnījās, kāpēc gan TVNET atkal parādījās 2012. gada 28. februārī jau bijusi publikācija ar Ģ. Rungaiņa priekšlikumu palielināt pensionēšanās vecumu nevis līdz 65, bet pat līdz 75 gadiem. Turpat tālāk viņš savu priekšlikumu mīkstināja, dodot divu gadu atlaidi vecākiem par katru bērnu. Tādā gadījumā vairumam Latvijas iedzīvotāju pensionēšanās vecums tiešām iestātos ap 69 vai 70 gadiem. PKC priekšlikums ir skarbāks, jo PKC sola «citu cilvēku», t.i., valsts palīdzību mazāk nekā pusei to cilvēku, kuri līdz šādam vecumam nodzīvos. No NAP2027 patiešām var saprast, kāpēc ir vajadzīgi tādi eifēmismi kā «sudraba ekonomikas attīstība». Turpat līdzās skaitliski paskaidrots, ka «katru gadu pensijas vecumu sasniedz par apm. 10 tūkstošiem vairāk cilvēku, nekā no jauna ienāk darba tirgū, kas automātiski nozīmē ikgadēju demogrāfiskās slodzes pieaugumu». Un tas «automātiski» nozīmē, ka pensiju kā iztikas līdzekļu visiem nepietiks.
Ļoti iespējams, ka PKC lieto parasto triku vispirms pabiedēt ar lielākām nepatikšanām un tad tās samazināt līdz mazākām nepatikšanām, par ko biedēšanas objektiem jābūt pateicīgiem. Proti, NAP2027 patiešām ir valdībā atbalstīts, bet atbalstīts kā projekts, ko nodot sabiedrības apspriešanai. PKC to tagad izdarījis, publicējot dokumentu internetā līdz ar lūgumu jebkuram sniegt atsauksmes par izlasīto. Turpat arī norādes, kā to izdarīt PKC mājaslapā. Neatkarīgā izceļ NAP2027 no interneta vides, uzrādot dažas NAP2027 tēzes, kas varētu piesaistīt cilvēku uzmanību ne tikai šīm tēzēm, bet visam NAP2027. Priekšlikums izslēgt no Latvijas iedzīvotāju mūža «vecumu kā dzīves posmu, kas saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības» nav vienīgais, kura dēļ būtu vērts šajā dokumentā ielūkoties. Tālākais ir atkarīgs no cilvēku izvēles vai nu interesēties par nepatikšanām, ko Latvijas iedzīvotājiem gatavo valdībai šā vārda burtiskā nozīmē tuvu sēdošie ierēdņi, vai nelikties par tām ne zinis, kamēr vien tās nav iestājušās.
Arnis Kluinis
Foto: Pixabay
