ES dalībvalstu līderi atbalsta “Brexit” vienošanos
Visi 27 Eiropas Savienības (ES) valstu līderi svētdien Briselē atbalstīja vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no savienības, kā arī “Brexit” deklarāciju par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām.
“ES27 apstiprinājuši izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām,” paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Diskusijas ilga aptuveni stundu, kuras laikā ES līderi izteica atbalstu panāktajam šķiršanās līgumam ar Lielbritāniju. Tas tika nosaukts par skumju brīdi ES, bet tajā pašā laikā norādīts, ka ir labāk šķirties mierīgi un kā draugiem.
Par dokumentu vēl jābalso Lielbritānijas parlamenta deputāti, no kuriem daudzi kritizējuši topošo “Brexit” vienošanos. Vienlaikus vairāki ES līderi norādījuši, ka labāku vienošanos par šo diez vai izdosies panākt.
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī ir vienīgā iespējamā vienošanās. Tie, kuri domā, ka, noraidot šo vienošanos, ir iespējams panākt kaut ko labāku, būs vīlušies jau nākamajā brīdī pēc tam, ja tas notiks,” sacīja Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.
“Mēs paliksim sabiedrotie, partneri un draugi,” norādīja EK “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.
85 lappuses garā izstāšanās vienošanās ir juridiski saistošs dokuments, kas aptver izstāšanās noteikumus. Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.
Līgumā izdevies atrisināt arī Ziemeļīrijas un Īrijas robežproblēmu. Uz robežas netiks izvietoti muitas posteņi vai citi šķēršļi, taču nesniedz komentārus, kā plānots nodrošināt preču un iedzīvotāju kontroli starp abām valstīm.
Dokumentā arī paredzēts 21 mēnesi ilgs pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka nākamā gada 29. martā, kura laikā Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES tiesību normas. Saskaņā ar tā dēvēto sarunu direktīvu Lielbritānijai šajā laikā būs jāturpina ievērot ES tiesību normas gluži tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izņēmums būs tikai tas, ka britu politiķi un diplomāti vairs nevarēs piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā.
Lielbritānija, izstājoties no ES, samaksās aptuveni 39 miljardus mārciņu (45 miljardus eiro).
Nākamās parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā paredzētas 2022. gadā.
Foto: Shutterstock
