Raidījums: “Rīgas satiksmes” parāds tuvojas 300 miljoniem eiro
Pagājušajā nedēļā Rīgas dome nobalsoja par 22 miljonu eiro lielu papildu dotāciju pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme”. Līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus eiro. Nākamgad dotācija pieaugs vēl vairāk. Papildu algām un degvielai, uzņēmumam būs vairāk jāmaksā arī bankām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums vēsta, ka pirms pieciem gadiem “Rīgas satiksme” noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi. Līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma, lauvas tiesa atstāta uz līguma beigām. Vienlaikus Satiksme pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Līdz ar to nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus eiro. Lai arī brauciena pašizmaksa nākamajos gados stabili pieaugs, Rīgas mērs Nils Ušakovs biļešu cenas nepaaugstināšot. Tās subsidēs no Rīgas budžeta.
Rīgas mērs Nils Ušakovs un “Rīgas satiksme” lepojas, ka rīdziniekus un pilsētas viesus pārvadā glaunos autobusos, trolejbusos un tramvajos ar jaudīgām gaisa kondicionēšanas sistēmām, samazinātu trokšņu līmeni un iespēju braukt 40 grādu salā.
Aktīva veco autobusu un trolejbusu nomaiņa sākās 2013.gadā, kad uzņēmums noslēdza līgumus par 125 trolejbusu iegādi. Gadu vēlāk pasūtīja 175 autobusus. Tos bija iecerēts pakāpeniski laist pilsētā piecu gadu laikā. Tagad piecu gadu termiņš tuvojas beigām.
Līdz šim piegādāti 50 no plānotajiem 125 trolejbusiem, arī lielākās autobusu piegādes atstātas uz pēdējo brīdi. Tagad pusotra gada laikā “Rīgas satiksmei” jānopērk vairāk nekā 80 autobusi un 50 trolejbusi.
2016.gadā uzņēmums par 62 miljoniem vēl piepirka 20 zemās grīdas tramvajus. Trolejbusu līgums tagad esot samazināts par 25 vienībām, jo pēc tiem neesot vajadzības. Pilnu maksu piegādātāji saņem brīdī, kad viņu ražojums sāk Rīgā vadāt pasažierus. Lai samaksātu par visiem jaunajiem transporta līdzekļiem, “Rīgas satiksmei” jāaizņemas vairāk nekā 100 miljonus eiro.
2017.gadu Rīgas satiksme pabeidza ar 202 miljonu eiro ilgtermiņa parādiem. Likums liek “Rīgas satiksmei” publicēt pārskatus par katru ceturksni. Pirmā ceturkšņa atskaitē parāds izaudzis līdz 255 miljoniem eiro. Pusgada rezultāti bija jāpublicē jau augustā, taču tas nav izdarīts.
“Rīgas satiksmes” Administratīvo resursu pārvaldes direktore Elīna Epalte-Drulle skaidro, ka šobrīd jāstiprina ceturkšņa mūsu pārskats, tur arī atspoguļosies šie dati. “Šobrīd mums vēl nav tie aprēķini, jo mēs katru ceturksni gatavojam, tad kad ir, tad mums tie aprēķini ir kopā savilkti. Šobrīd vēl nav [..] Mēs plānojam sistēmā visu, lai nav pārsteigumu, ka pēkšņi cipars ir milzīgs, tagad mēs nezinām, ko tālāk ar to darīt. Mēs esam plānojuši šo te ciparu un attiecīgi plānojam šos te gada maksājumus,” skaidro uzņēmuma pārstāve.
Tiek norādīts, ka šis cipars pārsniedz 200 miljonus eiro un tas pieaugs no divdesmit pāri miljoniem uz 30 miljoniem, bet tas lēciens nebūšot milzīgs.
Lursoft pieejamie dati liecina, ka šobrīd ilgtermiņa parāds varētu būt no 270 līdz 280 miljoniem eiro. Parāds arvien pieaug, jo “Rīgas satiksme” pakāpeniski sāk izmantot 70 pirms gada uz Rīgu atvestos autobusus.
Lai gan parāda pieaugumam par vismaz 80 miljoniem eiro gada laikā būtu jāatstāj būtisks iespaids arī uz uzņēmuma regulārajiem izdevumiem, Epalte-Drulle to noliedz. Maksājumu grafiki esot veidoti tā, ka pieaugums būšot, bet krietni mazāks, nekā piemēram, par algām vai degvielu.
Ar algu, degvielas un apdrošināšanas izmaksu pieaugumu “Rīgas satiksme” pamatoja ar nepieciešamību pēc papildu dotācijas no Rīgas domes vēl šim gadam. Četri miljoni un 750 tūkstoši eiro vajadzīgi, lai samaksātu par atlaižu braucējiem. 17,7 miljoni eiro ir starpība starp paredzēto brauciena pašizmaksu un reālajām izmaksām. Gada dotācija uzņēmumam sasniedz 123 miljonus eiro. Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka ar Rīgas Satiksmi viss ir kārtībā.
“Bez sociālās funkcijas ārkārtīgi svarīga ir arī mobilitātes funkcija, kad cilvēki tieši izmanto sabiedrisko transportu Rīga, nevis citu. Lai cilvēki izmantotu Rīgas satiksmi gan sociālo funkciju, gan arī vienkārši kā sabiedrisko transportu, nepieciešams, lai šis uzņēmums attīstītos un lai transports būtu jauns. Uz 20.gadu būs jauni visi trolejbusi, visi autobusi, un puse no tramvajiem. Uzņēmums strādā labi,” uzskata Ušakovs.
Lai mazinātu izmaksas par transportu, dome varētu samazināt atlaides, pasažieru ērtības vai pacelt biļešu cenas. Tomēr pašvaldība to nedarīs. “Nu, šeit ir visu laiku koks ar diviem, vismaz diviem galiem. Jo no vienas puses, mums ir svarīgi, lai rīdzinieki un Rīgas viesi izmantotu sabiedrisko transportu, no otras puses ir svarīgi, lai tarifs būtu pēc iespējas tuvāk pašizmaksai,” norāda Rīgas mērs.
Viņš uzskata, ka 1,15 ir zem pašizmaksas, un tāpēc celt tarifu būtu absolūti nepareizi, jo tas neveicinās lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu. “Līdz ar to mēs, vismaz tuvāko gadu, gadu – es gribētu pasvītrot, daudzskaitlī, neredzu nekādu loģisku pamatojumu, lai tarifu celtu,” norāda Ušakovs.
“Rīgas satiksme”” aprēķinus par brauciena pašizmaksu un nepieciešamo dotāciju nākamajām gadam domē iesniegs līdz Ziemassvētkiem. “Nekā personīga” rīcībā esošās ziņas liecina, ka viena brauciena pašizmaksa varētu sasniegt vismaz eiro un 35 centus. Tas nozīmē, ka Rīgas domes dotācija uzņēmumam nākamgad pieaugs vēl par 10 miljoniem eiro.
