Vēlme pēc kredītiem aug straujāk nekā varēšana
Uzņēmēju vēlme un spēja aizņemties ar katru gadu pieaug, savukārt banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājusies, liecina Finanšu nozares asociācijas indeksa jaunākie dati, raksta NRA.lv.
Aptuveni 99,4 procenti no visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir mazie un vidējie uzņēmumi (kopskaitā vairāk nekā 100 000), kuri kopumā nodrošina 71 procentu no darba vietām valstī. Pusei uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi nepieciešamība pēc papildu finansējuma.
Arī Finanšu nozares asociācijas veidotais kreditēšanas indekss liecina, ka šis indekss uzņēmumiem kāpis vairāk nekā divas reizes straujāk nekā privātpersonām, taču, tāpat kā Latvijas iedzīvotāji, arī uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi optimistiski, un spēja aizņemties kopumā ir lielāka nekā vēlme izmantot aizņēmumu. Kraso pieaugumu uzņēmēju kredītspējai un vēlmei aizņemties veicinājusi gan valsts kopējā ekonomiskā attīstība, gan uzņēmumu peļņas palielināšanās, kas cieši saistīta ar gada sākumā īstenoto nodokļu reformu. Pozitīvas sekas atstājuši arī valsts īstenotie tiesiskās vides sakārtošanas pasākumi, kas ļāvuši sarukt, piemēram, ierosināto maksātnespējas procesu skaitam juridiskām personām.
«Latvijā šobrīd ir vērojami īpaši labvēlīgi apstākļi uzņēmumu attīstības plānu īstenošanai, jo valstī ilgstoši valda gan stabila, uz izaugsmi vērsta ekonomiskā situācija, gan plašais ārējo finanšu atbalsta instrumentu piedāvājums, kas pieejams uzņēmējiem. Ir īstais brīdis, lai kāpinātu uzņēmumu attīstības tempus un tam izmantotu ne vien pašu resursus, bet arī dažādus valsts un privātos finanšu atbalsta instrumentus. Diemžēl šo izdevību izaugsmei izmanto vien retais. Iemesli šādai piesardzībai mēdz būt dažādi – dažkārt tā ir uzņēmumu vadības izvēlēta stratēģija, dažkārt tas ir izpratnes trūkums, kurš finanšu atbalsta instruments konkrētajam uzņēmuma dzīves ciklam ir vispiemērotākais, bet citkārt tā ir uzņēmumu finanšu veselība. Jāatzīmē gan, ka ēnu ekonomika joprojām ir šķērslis, lai veiksmīgi piesaistītu ārējo finansējumu, tomēr arvien vairāk uzņēmumu ir spējīgi uzņemties saistības, pateicoties godprātīgai uzņēmējdarbības praksei, stabilai ienākumu plūsmai un caurskatāmai līdzekļu izcelsmei,» skaidro Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja un bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā, 2018. gadā izmaiņas vērojamas arī finanšu sektorā. Komercbanku spēja kreditēt uzņēmumus šogad sarukusi par 5,4 indeksa punktiem, bet vēlme – par 7 indeksa punktiem. To ietekmējis ēnu ekonomikas pieaugums valstī, kā arī izmaiņas banku sektora regulējumā gan Eiropas, gan nacionālā līmenī, kas paredz vēl stingrākus nosacījumus un prasības bankām. Tiesa, lielākajām komercbankām Latvijā spēja kreditēt uzņēmumus nav samazinājusies tik strauji kā sektorā kopumā. Tas apliecina, ka uz kopējo banku sektora situāciju zināmu ietekmi ir atstājusi šogad īstenotā mērķtiecīgā risku samazināšanas politika un nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanās. Tajā pašā laikā pētījumā Citadele Index Latvijas vietējie uzņēmēji ir norādījuši, ka pēc viņu pieredzes banku vēlme kreditēt nav mainījusies vai pat ir palielinājusies: 38 procenti uzņēmēju norādījuši, ka tā nav mainījusies, bet 21 procents uzņēmēju atzinuši, ka banku kredīti pēdējā gada laikā ir kļuvuši pieejamāki. «Šie rezultāti apliecina, ka vietējie uzņēmumi praksē banku veiktās risku samazināšanas ietekmi izjūt daudz mazāk un kredītlīdzekļu pieejamību vērtē ar pozitīvu tendenci,» teica S. Purgaile.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
