Vēlēšanas 2018: Liels panākums, bet ne uzvara

Lai gan 13. Saeimas vēlēšanās ar atrāvienu pārējos apsteidza Saskaņa, uzvarētāju tomēr nācās noteikt ar fotofiniša palīdzību starp KPV LV un Jauno Konservatīvo partiju (JKP). Katrā ziņā šo un vēl Attīstībai/Par! – trīs jaunu partiju – ienākšana Saeimā ar padsmit deputātiem tām ir liels panākums, kas ļauj katrai no tām dižoties ar uzvarētāju medaļām. Bet ne spoža uzvara, kādas iepriekš izcīnījušas citas politikas jaunpienācējas vai restartētas partijas, raksta NRA.lv.

Cita situācija bija uz pirmajām pēcpadomju Saeimas vēlēšanām 5. Saeimā, kad Latvijas ceļš bija faktiski ārpus konkurences un saņēma 36 mandātus, bet arī vēlāk latviskajām līderpartijām pāri par 20 mandātiem bija minimums. 7. Saeimā Tautas partija ienāca ar 23 mandātiem, 8. – Jaunais laiks ar 26, 10. Saeimā apvienotā Vienotība guva 33, bet 11. Saeimā Zatlera Reformu partija – 22 mandātus.

Dalījums uzvarētājos un zaudētājos ir ļoti nosacīts

Starp uzvarētājiem allaž ir zaudētāji, un arī katrā zaudējumā var saskatīt mazās uzvaras. Pat Saeimā neiekļuvušās partijas pēc vēlēšanām izplata paziņojumus par to lielo uzvaru to vai citu apsvērumu dēļ. Un patiesi, dalījums uzvarētājos un zaudētājos ir ļoti nosacīts – procentuālais balsu un deputātu mandātu skaits ir tikai matemātisks lielums, kurš vēl jāieliek noteiktā formulā.

Saskaņai lielākā vēlētāju atbalsta gūšana visdrīzāk noderēs vien statistikai. Statistiski, jā, 23 mandāti, tāpat kā iepriekšējā, bet mazāk nekā 11. un 10. Saeimā, partijas premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis ar nesalīdzināmi lielāko plusiņu skaitu… Bet, spriežot pēc pārējo ievēlēto partiju līderu izteikumiem pirms un pēc vēlēšanām, neizskatās, ka šī statistika būs konvertējama varā. It kā viņi būtu startējuši kaut kādā paralēlajā Latvijā, paravēlēšanās. Pat KPV LV, kas visu priekšvēlēšanu laiku skaidri neatbildēja uz klasiskajiem jautājumiem par koalīciju ar Saskaņu, dienu pirms vēlēšanām pievienojās pārējo latvisko partiju kopkorim. Dombrovskis gan pārliecināts, ka esošais sadrumstalotais un pretrunīgais latvisko partiju sastāvs nespēs izveidot stabilu koalīciju bez Saskaņas, tāpēc Valsts prezidentam Raimondam Vējonim jāuztic valdības veidošana tieši Saskaņai un konkrēti – Dombrovskim.

Iekļuvušo partiju pārstāvji arī norāda uz būtisku prezidenta lomu premjera izvēlē, kāda viņam arī ir saskaņā ar Satversmi, bet parasti prezidents nosauc premjeru pēc sarunām ar partiju pārstāvjiem, kuri galdā noliek savu koalīcijas sastāvu. Vai to izdosies izveidot vienam no uzvarētājiem – KPV LV, ir liels jautājums. Lai gan KPV LV sūdzas par ņirgāšanos, agresīvu melno kampaņu, kas vērsta tieši pret viņiem, viņu pašu līderu agresija priekšvēlēšanu debatēs un sociālajos tīklos pret konkurentiem, kā arī ilgā pauzēšana ar skaidru atteikšanos no sadarbības ar Saskaņu viņus var kvalificēt otriem opozīcijas kandidātiem. Laikraksta Dienas Bizness pēdējo dienu izmisīgie Saskaņas un KPV LV slavinājumi drīzāk būs izdarījuši lāča pakalpojumu kaimiņistiem. To, vai uzvara KPV LV neizrādīsies ar tukšu vidu, lielā mērā noteiks viņu spēja pieklusināt decibelus, ambīcijas un ieklausīties partneros. Bet ar to gan būs jāmācās tikt galā arī ne mazāk egocentriskajiem JKP līderiem, kuri tikai sevi redz kā jaunās ēras nesējus, Latvijas glābējus, tautas kustības pārstāvjus u.tml. JKP premjera kandidāts Jānis Bordāns tomēr saprot, ka nāksies runāt, iet uz kompromisiem, un jau redzot vairākus valdības modeļus, kas varot normāli darboties. Tīri matemātiski jebkuru no latviskajām partijām var atstāt aiz borta, tajā pašā laikā, paņemot visas, varētu izvairīties no kādas partijas veto tiesībām. Kompromisspējīgāki varētu izrādīties Attīstībai/Par!, kur daļa ir ar politisku rūdījumu un kā idejiski tuvāko sabiedroto redz Jauno Vienotību. Lai gan, tīri ideoloģiski raugoties, nosacīti konservatīvo partiju spektrā šī liberālā partija ir kā melnā avs, bet – kad Latvijas politikā ideoloģiju loma ir dominējusi pār personālijām un šauru grupu interesēm? Pieļaujams, ka arī tās premjera kandidāts Artis Pabriks varētu nekrampēties pie premjera krēsla, bet būt visai apmierināts arī ar jau reiz ieņemto ārlietu vai aizsardzības ministra amatu. Katrā ziņā koalīcija būs savādāka, ar jaunām asinīm. Un upuriem.

Visu jauno partiju līderi secina: vēlēšanu rezultāti liecina par pārmaiņu pieprasījumu. Vai vēlēšanās uzvarēja pārmaiņas? Drīzāk pārmaiņu apsolījumi, līdz kuru izpildei vēl tāls ceļš, un viens otrs ceļš var izrādīties arī neejams. Jau pēcvēlēšanu naktī partiju līderi sāka pieklusināt ne tikai balss toni, bet arī ambīcijas, tostarp attiecībā uz dāsno savu solījumu izpildes iespējamību. Bet mūžīgās pārmaiņas Latvijas politikā bija, ir un, visdrīzāk, arī būs, jo izskatās, ka lielas, stabilas, ilgspēlējošas Rietumu tipa partijas Latvijai nav lemtas. Kā cikliski atkārtojas ekonomiskās krīzes, tā cikliski Latvijā nomainās partijas, uzvarētāji kļūst par zaudētājiem, un nāk jauni uzvarētāji.

***

VIEDOKĻI

Vjačeslavs Dombrovskis, Saskaņas premjera amata kandidāts:

– Saskaņas rezultāts, viennozīmīgi, ir liela uzvara un kārtējo reizi parāda, ka Saskaņa ir un būs Latvijas nozīmīgākā partija. Neraugoties uz latvisko partiju sarkanajām līnijām, mediju aktīvu pretkampaņu, Latvijas Krievu savienības aktivizēšanos, esam ne tikai saglabājuši savas pozīcijas, bet arī dabūjuši augstāko rezultātu.

Saskaņa ir vienīgā partija, kas cenšas vienot gan latviešus, gan nelatviešus, un uzlabot mūsu rezultātu bija iespējams, pateicoties tam, ka izdevās uzrunāt latvisko vēlētāju. Ņemot vērā to, ka partiju tradicionāli atbalstošajā Rīgā un Latgalē ir nobalsojis mazāks skaits vēlētāju, rezultāts ir labāks un rāda, ka arvien vairāk cilvēku saprot, ka viena jautājuma politika – neļaut Saskaņai veidot valdību – ir strupceļš.

Šoreiz tendence ir dzeltenā karte koalīcijas partijām un izvēle par labu jaunajām. Saeima ir kļuvusi sadrumstalotāka, daudzām partijām ir diametrāli pretēji uzskati, dažām konkrētu programmu vispār nav – šādā situācijā izveidot valdību bez Saskaņas būs ļoti grūti, tāpēc R. Vējonim jāuztic jaunās valdības veidošana tieši Saskaņai.

Aldis Gobzems, KPV LV premjera kandidāts:

– Vēl vasaras sākumā mums prognozēja neiekļūšanu Saeimā un partijas galu, bet pēc milzīgas melnās PR kampaņas, kas citai partijai beigtos letāli, mēs izturējām un latvisko partiju vidū sasniedzām labāko rezultātu. Turklāt to esam paveikuši bez administratīvā resursa, milzu finanšu ieguldījumiem, bez mediju atbalsta, tikai ar facebook. Šīs vēlēšanas pierāda, ka sociālie tīkli ir ietekmīgs spēlētājs priekšvēlēšanu kampaņā.

Valdību varēs izveidot gan ar mums, gan bez mums, bet bez mums tā noteikti būs daudz pretrunīgāka, sadrumstalotāka, nestabilāka. Šobrīd ir pāragri runāt par to, kā izskatīsies nākamā valdība un cik ilgā laikā to varētu izveidot.

Visām koalīcijas partijām būs jaupurē pietiekami daudz, bet mums valdības izveidē prioritāte būs programmatiskās nostādnes, nevis amatu dalīšana. Attiecībā par sadarbību ar Saskaņu, vienmēr esam teikuši, ka stāvēsim par savu programmu, kuras viens no punktiem ir viena valsts valoda gan skolā, gan bērnudārzā, cieša Latvijas sadarbība ar NATO un eiropeiskais virziens.

Baiba Lulle

Foto: F64