Vildava: Vidējo algu un cenu pieauguma tendences labvēlīgas patērētājiem
Jūlijā gada inflācija bijusi 2.6% apmērā, kas ir nedaudz lēnāk, nekā pirms mēneša. Lai gan preču un pakalpojumu cenu kāpuma tempi dažādās kategorijās bijuši atšķirīgi, caurmērā tie bijuši mēreni un saglabājuši līdzīgas tendences kā iepriekšējā mēnesī. Proti, preču cenas augušas par 2.4%, bet pakalpojumu – par 3.2%.
Gada inflācijas galvenie virzošie faktori jūlijā bijuši ar transportu un mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu izaugsme. Kopā šīs trīs kategorijas veidojušas vairāk nekā četras piektdaļas no jūlija gada inflācijas.
Transporta kategorijā lielāko devumu noteica degvielas cenas. Lai gan degvielas cenas jūlijā, salīdzinot ar jūniju, bija praktiski nemainīgas, to devums gada inflācijā pieauga. Tas saistīts ar bāzes efektu zemāku degvielas cenu dēļ pērnā gada jūlijā.
Ar 1. jūliju palielinājušies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, paaugstinot cenu kāpuma tempu mājokļa kategorijā. Dabasgāzes cena pieaugusi par aptuveni 11% mēneša laikā un 9% gada griezumā. Dabasgāzes cena ir atkarīga no naftas produktu cenām, līdz ar to nesenais naftas cenas kāpums nu atspoguļojas arī dabasgāzes tarifos. Jāmin, ka vēl straujāku cenu izaugsmi mājokļa kategorijā nedaudz piebremzēja elektroenerģijas cenu kritums, samazinoties obligātās iepirkuma komponentes fiksētajai daļai. Elektroenerģijas cena samazinājās par aptuveni 2.5% gan mēneša, gan gada laikā.
Tāpat ar 1. jūliju audzis akcīzes nodoklis cigaretēm, kas atspoguļojies nedaudz straujākā cenu kāpumā tabakas izstrādājumiem. Tabakas izstrādājumu cenas jūlijā bija par aptuveni 6% augstākas, nekā šajā mēnesī pērn.
Līdzšinējās cenu un algu pieauguma tendences ir bijušas gana labvēlīgas vidējam patērētājam. Vidējā gada inflācija bijusi lēnāka nekā pērn, kamēr vidējās bruto un neto algas gada izaugsme – straujāka. Visticamāk, līdzīgas tendences saglabāsies līdz pat šī gada izskaņai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju vidējā pirktspēja varētu piedzīvot straujāko kāpumu pēdējo četru gadu laikā.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste
