Laikraksts: Bankas sākušas reāli norakstīt kredītus
Bankas sākušas reāli norakstīt kredītus, arī «Hipotēku banka» norakstījusi 57 miljonus latu, vēstī laikraksts «Dienas Bizness».
Norakstītajā kredītu summā ir arī 14 miljoni latu izveidotie uzkrājumi tiem kredītiem, ko banka pērn nodeva savam meitas uzņēmumam SIA «Hipotēku bankas» nekustamā īpašuma aģentūra, kurā kopumā tiek koncentrēta piedziņas procesa veikšana un pārņemtā nodrošinājuma realizēšana, skaidroja bankas vadītājs Rolands Paņko, piebilstot, ka meitas uzņēmums ar šiem aizdevumiem strādās līdz to izstrādei, proti, laiks šobrīd nav terminēts, raksta Apollo.lv.
Savukārt šogad banka plāno meitas uzņēmumam pārdot kredītus vēl 58,72 miljonu latu apjomā, kuriem izveidotie 27,8 miljoni latu uzkrājumi arī tiks norakstīti zaudējumos.
Kopumā pāris gados norakstīto zaudējumu apjoms, kas, pēc Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Teodora Tverijona teiktā, nozīmē «pielikt punktu klienta un bankas attiecībām», sasniegs vismaz 84 miljonus latu, ja vien vēl šogad klāt nenāks jauna kredītu norakstīšana. Tomēr arī 84 miljoni latu pret bankas kopējo neto kredītu portfeli 2009.gada beigās veidoja aptuveni 13%, bet, rēķinot tikai pret to portfeli (tiesa, bruto portfeli), no kura atskaitīti valsts atbalsta programmas ietvaros izsniegtie kredīti, šis īpatsvars ir vēl lielāks – ap 24%. Parasti zaudējumos tiek norakstīts kredītu atlikums, kas paliek nesegts no parāda piespiedu piedziņas saņemtās naudas, skaidroja Tverijons.
Lai gan bankai vēl pēc tam saglabājas tiesības turpināt parāda piedziņu, atklāts paliek jautājums, vai tas ir reāli piedzenams. «Ja parāds paliek miljons, tad skaidrs, ka nepiedzīs nekad. Ja paliek saprātīgas summas, tad risina jautājumu kā par saprātīgu parāda piedziņu. Tomēr vēl ir fiskālas dabas jautājums: vai ar palikušo parādu ir vērts ķēpāties, tērēt naudu juristiem, advokātiem, vai tomēr izdevīgāk ir pielikt punktu un norakstīt uz bankas rēķina šo parādu, bet pret šādu klientu vairs nevērsties un viņu nemocīt,» norāda asociācijas vadītājs.
Jebkurā gadījumā šie norakstītie kredītu zaudējumi tiek segti no iepriekš izveidotajiem uzkrājumiem, tāpēc fiskāli bankas finanšu stāvokli vairs neietekmē. Jāatgādina, ka milzīgo uzkrājumu dēļ «Hipotēku banka» gan 2009.gadā, gan 2010.gadā cieta lielus zaudējumus – attiecīgi 67,9 miljonus latu un 55,1 miljonu latu.
2010.gada laikā 147 miljonu latu un 2009.gadā 47,9 miljonu latu apjomā faktiski kredītus norakstīja «Swedbank» un tās meitas uzņēmumi, liecina bankas gada pārskats. Norakstīto kredītu apjoms «Swedbank» gadījumā veido nepilnus 5,7% pret grupas neto kredītportfeli 2010.gada beigās un 4,7% pret portfeli 2009.gada beigās.
«Uzkrājumi ir attiecīgā brīža bankas novērtējums par situāciju. Pateikt, vai visi izveidotie uzkrājumi tiks norakstīti, ir ielūkošanās nākotnē. Latvijas ekonomika bijusi ļoti ekstremālās svārstībās, kad nav pagātnes krīžu pieredzes par iespējamiem kredītzaudējumiem un to realizēšanos visa cikla garumā. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, ļoti ticams ir variants, ka daļa uzkrājumu tiek atbrīvoti kopā ar uzlabojušos klientu maksātspēju. Daļēji jau to novērojam pēdējos ceturkšņos,» norādīja «Swedbank» Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Latvijā Renārs Rūsis.
Tikmēr SEB banka norakstījusi nepilnus piecus miljonus latu un prognozē, ka norakstīto kredītu apjoms šogad varētu pieaugt, bet nebūtiski.
Atsevišķu citu banku gada pārskatos informācija par norakstītiem kredītiem neparādījās, bet dažu banku auditētie gada pārskati vēl nav pieejami.
Par to, ka bankām nāksies norakstīt kredītus arī šogad un nākamgad, ir pārliecināts Tverijons, tomēr viņš atzīst, ka apjomus ir grūti prognozēt. Uz 2010.gada beigām bankas kopumā bija izveidojušas uzkrājumus sliktiem kredītiem – 1,6 miljardus latu.
Bankas patlaban nodarbojas ne tikai ar jaunu kredītu izsniegšanu, bet turpina arī kredītu restrukturizāciju, turklāt katru mēnesi parādās jauni piedziņā nodotie kredīti, sacīja Tverijons.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka uz 2010.gada beigām piedziņai bija nodoti 2,2 miljardu latu kredīti, bet pārstrukturēti bija kredīti par 2,8 miljardiem latu. «Varbūt nākamgad paliks 1,5 miljardu latu kredīti piedziņā, bet varbūt pieaugs līdz 2,5 miljardiem latu. Ja summa nosacīti pieaugs, attiecīgi būs jāveido jauni uzkrājumi,» skaidroja Tverijons.
Šogad divos mēnešos bankām uzkrājumu veidošana vairs nepieauga. Arī «Hipotēku banka» novērojusi, ka klientu maksājumu disciplīna pakāpeniski uzlabojas un, ņemot vērā situācijas stabilizēšanos, neprognozē ievērojamu ienākumus nenesošo kredītu pieaugumu. Bankas kopumā cer, ka restrukturizētos kredītus izdosies atgriezt standarta kredītu līmenī.
«Daļa no tiem tomēr varētu pārvērsties atgūstamajos kredītos, jo kredītu maksātājiem palielinās izdevumi par energoresursiem. Vai restrukturizētie kredīti izturēs jauno izmaksu spiedienu, grūti pateikt, jo pirms restrukturizācijas, veidojot plānus, neviens neplānoja šādu izdevumu parādīšanos,» teic Tverijons.
