Vildava: Apstrādes rūpniecības izaugsme kļūst lēnāka un nevienmērīgāka

Apstrādes rūpniecības izaugsme aprīlī pēc straujā izaugsmes tempu palēninājuma martā nav diži atkopusies. Ražošanas apjomi aprīlī auguši par 2.2%, tādējādi šī gada pirmo četru mēnešu vidējo izaugsmi samazinot līdz 4.1%. Salīdzinot ar veiksmīgo sniegumu pērn, lēnāka ārējā pieprasījuma ietekmē izaugsmes tempi vairumā nozaru kļūst lēnāki un izaugsme starp nozarēm – nevienmērīgāka. Vairākās nozarēs iezagušies mīnusi, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kas pērn strauji auga.

Lai gan pēc diviem mēnešiem ar vāju izaugsmi varētu būt pāragri spriest par šādas izaugsmes turpināšanos, pazīmes par lēnāku apstrādes rūpniecības attīstību kļūst aizvien izteiktākas. Apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītāji eirozonā aprīlī un arī maijā turpinājuši noplakt. Tendences eirozonas lielākajās dalībvalstīs ietekmē arī Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumus, kuri aptuveni divas trešdaļas no saražotā eksportē, tostarp ievērojamu daļu uz eirozonas valstīm. To var redzēt arī apstrādes rūpniecības apgrozījumā – kamēr apgrozījuma izaugsme vietējā tirgū pieņemas spēkā, lielā mērā pateicoties būvniecības aktivitātei, apgrozījuma izaugsmes tempi preču eksportā kļūst lēnāki salīdzinājumā ar pērno gadu. Tāpat pagājušās nedēļas beigās ASV ieviestie importa tarifi tēraudam un alumīnijam palielinājuši riskus turpmākai nozares izaugsmei. Lai gan tarifi, visticamāk, būtisku robu eksportā neiecirtīs, tie var ieviest korekcijas uzņēmēju noskaņojumā. Lielāka piesardzība pieaugošās nenoteiktības par turpmākajiem tirdzniecības saspīlējumiem dēļ var atturēt uzņēmējus veikt nepieciešamos priekšdarbus, tostarp investēt, lai nodrošinātu konkurētspēju un noturīgu izaugsmi ilgtermiņā.

Linda Vildava, Swedbank ekonomiste