FKTK: Maija beigās nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijā sarucis līdz 29,3%
Maijā čaulas uzņēmumu īpatsvars banku noguldījumos ir vien 9.8%, savukārt tādu uzņēmumu īpatsvars, kurus skar aizliegums, jo tie atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm, jau varētu būt mazāks par 4%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Šā gada maija beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā sarucis līdz 29,3%. Šā gada maijā, salīdzinot attiecīgo laika posmu 2015.gadā, ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopumā sarucis par 58% – no 12,4 miljardiem eiro līdz 5,2 miljardiem eiro.
Komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš norādīja, ka Latvijas banku sektorā iesāktais pašattīrīšanās process notiek dinamiski. “Latvijas banku sektorā iesāktais pašattīrīšanās process pašlaik notiek patiesi dinamiski. Kopumā ārvalstu noguldījumu kritums pēdējos divos pārmaiņu gados, atsakoties no apšaubāmas izcelsmes naudas līdzekļiem, ir bijis mīnus 58%, un tas turpinās joprojām. Mēs redzam, ka Latvijas bankas ir izpratušas pārmaiņas saistībā ar klientiem – čaulas veidojumiem veikt aši, jo šis ir sektora nākotnes reputācijas un attīstības jautājums. Ir daļa Latvijas banku, kuras jau pilnībā ir pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumiem, kas atbilst čaulas veidojumu divām pazīmēm. Mūsu eksperti seko šim procesam un sniedz savas konsultācijas. Pārmaiņu vadības dialogs ir nepārtraukts, un kā sektora uzraugs redzam, ka vēlamais progress patiešām notiek.”
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa pauda, ka FKTK un industrijas sadarbība sarežģītu jautājumu risināšanā ir priekšnoteikumus arvien ātrākai starptautiskās reputācijas atjaunošanai un neiecietīgas attieksmes pret prettiesiskām darbībām demonstrēšanai ikdienas darbā, kā arī finanšu noziegumu apkarošanai.
“LKA biedri pilnībā pārtrauks sadarbību ar čaulu veidojumiem, kas atbilst sadarbības aizlieguma pazīmēm. Šis ir jau 2016. gadā uzsākts darbs, kas vērsts uz augsta riska ārvalstu klientu īpatsvara samazināšanu Latvijas bankās, konsekvents turpinājums. Vērtējot Latvijas banku sektora paveikto finanšu noziegumu apkarošanā, kopš 2016. gada noticis būtisks pārmaiņu process, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem,” piebilst LKA vadītāja.
FKTK padome maija beigās apstiprinājusi grozījumus vairākos FKTK iepriekš izdotos normatīvajos noteikumos, nosakot pasākumus, kas turpmāk veicami tirgus dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai klienta (juridiskās personas) faktiskā saimnieciskā darbība veido mazu vai nekādu ekonomisko vērtību, tādējādi šis uzņēmums ir uzskatāms par tādu, kurš atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei.
Jau iepriekš ziņots, ka, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTFN likums), kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm.
Jaunie noteikumi paredz pasākumus, kas veicami tirgus dalībniekam, lai noskaidrotu un iegūtu papildu informāciju un dokumentus par uzņēmuma biznesa modeli, peļņas atbilstību tā saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam un par personām, kas faktiski nodrošina šī uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī ekonomiskās vērtības esamību.
Foto: Shutterstock
