ES piemēro sankcijas tiem, kas organizēja Krievijas prezidenta vēlēšanu Krimā
Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautas piecas personas, kas saistītas ar Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšanā okupētajā Krimā. Kopumā ES “melnajā sarakstā” saistībā ar Ukrainas konfliktu iekļauti jau 155 cilvēki.
Par Krievijas prezidentu 18. martā pārvēlēts līdzšinējais valsts līderis Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu. Putins no saskaitītajām 99% balsu saņēmis 76,6% lielu vēlētāju atbalstu.
Kā zināms, Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām. Sarakstā iekļautas vairākas Krievijas amatpersonas un uzņēmumi, kā arī personas no pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas un Krievijas okupētās Krimas.
Kā zināms, sankcijas attiecās uz finanšu tirgiem, ierobežojot to pieeju Krievijas naftas kompānijām, tai skaitā Rosņeftj, Transņeftj un gāzes koncernam Gazprom.
Tāpat noteikti dažādi finansiāliem ierobežojumi, kas, galvenokārt, skars kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus. Sankciju sarakstā iekļautas vairākas bankas, tai skaitā ”Rosselkhozbank”, “Sberbank, ”Gazprombank” un VEB.
Uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī finanšu ieguldīšana naftas krājumu meklējumos Krievijas arktiskajā reģionā.
ES noteikusi tirdzniecības aizliegumu ar deviņiem aizsardzības uzņēmumiem – ”OAO Almaz Antey”, “OAO NPO Bazalt”JSC Kalashnikov”, “JSC Sirius”, “OJSC Stankoinstrument”, “OAO JSC Chemcomposite”, “JSC Tula Arms Plant”, “NPK Technologii Maschinostrojenija” un “OAO Wysokototschnye.
Foto: Pixabay
