Tiesa Lemberga prāvu oficiāli pasludina par slēgtu
Tiesa tā saukto Lemberga prāvu izsludinājusi par slēgtu vismaz līdz brīdim, kad tiks pabeigta Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Ginta Laiviņa-Laivenieka pratināšana.
Tiesa tā saukto Lemberga prāvu izsludinājusi par slēgtu vismaz līdz brīdim, kad tiks pabeigta Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Ginta Laiviņa-Laivenieka pratināšana.
Tā kā žurnālisti tiesas zālē netika ielaisti jau trīs dienas pirms šā lēmuma pasludināšanas, jāsecina, ka tas pieņemts jau iepriekš ārpus ierastām tiesas lēmumu pieņemšanas vietām. Savlaicīgi šis lēmums ticis darīts zināms vienīgi prokuroriem, kuri jau iepriekš žurnālistiem norādīja, ka process ir slēgts, un tiesas zāli uzraugošajam personālam.
Vakar bija ceturtā diena, kad žurnālisti tiesas zālē netika ielaisti. Atšķirībā no iepriekšējām tiesas dienām vakar jau pie ieejas zālē bija lasāma informācija, ka tajā notiks slēgta tiesas sēde, bet tiesājamo vārdi nav izpaužami. Līdz tam ieeju tiesas zālē rotāja paziņojums par atklātu tiesas sēdi, kurā tiks tiesāti A. Lembergs, Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis.
Tiesa prokuroru pavadā?
Trīs dienas oficiāli netika pamatots, kāpēc žurnālisti netiek laisti klausīties tiesas procesu. Tiesu namā ievācot informāciju par zālē notikušo, atklājās, ka tikai aizvakar pēcpusdienā beidzot esot oficiāli paziņots tiesas lēmums par sēdes slēgšanu. Tādējādi tiesa apmierinājusi G. Laiviņa-Laivenieka lūgumu pratināt viņu slēgtā sēdē.
Pirms tam notikušas karstas debates. G. Laiviņš-Laivenieks savu lūgumu pamatojis ar to, ka viņam esot piemērota procesuālā aizsardzība. Turklāt, sniedzot liecības, viņam būšot jāliecina par faktiem, kuri satur informāciju par viņa kā advokāta profesionālo darbību.
Procesa dalībnieki arī uzzinājuši, ka G. Laiviņa-Laivenieka advokāta prakse apturēta jau 2007. gadā. Tas atklājies, kad A. Lembergs aicinājis G. Laiviņu-Laivenieku sēsties blakus un atsākt pildīt savus advokāta pienākumus atbilstīgi savulaik izsniegtajam orderim. Vēl atklājies, ka kādreizējais advokāts šobrīd ir ļoti aizņemts, jo nodarbojoties ar 17 uzņēmumu pārvaldīšanu.
Prokurors Juris Juriss dedzīgi argumentējis, ka par atklāto sēdi nevarot būt nekādas diskusijas, jo ģenerālprokurors Jānis Maizītis savulaik G. Laiviņam-Laiveniekam piemērojis speciālās procesuālās aizsardzības statusu.
Zīmīgi, ka pamatojums tiesas lēmumā par prāvas noslepenošanu esot bijis gandrīz identisks G. Laiviņa-Laivenieka un J. Jurisa paustajam pamatojumam.
Noslēpums jau publiskots
Oponējot sēdes slepenošanā ieinteresētajām pusēm, A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš norādījis, ka G. Laiviņam-Laiveniekam procesuālā aizsardzība nav piemērota izskatāmajā krimināllietā. Par to norādījis arī tiesnesis Boriss Geimans. Turklāt G. Laiviņš-Laivenieks nemaz neesot procesa virzītājam lūdzis noteikt procesuālo aizsardzību. Konkrētajā krimināllietā arī neesot nekādu pierādījumu par to, ka G. Laiviņam- Laiveniekam būtu piemērota procesuālā aizsardzībā kādā citā kriminālprocesā.
Atspēkojot argumentu, ka būtu jāsargā advokāta noslēpumi no publiskošanas, R. Krastiņš atgādinājis, ka par to gan prokurori, gan tiesa izlēmuši, pasludinot lēmumu, ka advokātu vispār drīkst pratināt. G. Laiviņš-Laivenieks pirmstiesas izmeklēšanā neesot norādījis, kādi viņam ir noslēpumi saistībā ar sniegto juridisko palīdzību A. Lembergam. Vēl trakāk – viņš par savu klientu prokuroriem esot sniedzis ļoti plašas liecības, kuras pēc tam atspoguļotas presē, radio, TV un pat atsevišķā grāmatā. Viss, ko G. Laiviņš-Laivenieks par savu klientu pateicis, jau ir publiski zināms.
Kāpēc kautrēties?
Savukārt A. Lembergs tiesai teicis, ka G. Laiviņš- Laivenieks, izmantojot viltu un advokāta statusu, ieguvis no klienta informāciju un nodevis to prokuroriem ar mērķi veicināt sava klienta notiesāšanu, bet tagad kautrējas no tā, ka par to dabūs zināt sabiedrība un kritīsies viņa sabiedriskais prestižs. A. Lembergs norādījis, ka G. Laiviņš-Laivenieks Latvijā radījis precedentu, ka neviens klients nevar paļauties uz advokātiem, jo viņi var pārkāpt savu doto zvērestu Latvijas valstij un savus pienākumus.
A. Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai uzsvēris, ka likums neparedzot daļēji slēgtas tiesas sēdes. Parasti jau no paša sākuma tiesas sēdes tiekot izziņotas vai nu par atklātām, vai par slēgtām. Nekonsekvence varot radīt problēmas spieduma rakstīšanā un tā pasludināšanā.
Kas tie par apsargiem?
Savukārt Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks tiesā paudis neizpratni, kā gan izpaužas G. Laiviņam-Laiveniekam piemērotā speciālā procesuālā aizsardzība. Advokāts esot pieļāvis, ka divi vīri, kuri ik rītu pavada G. Laiviņu-Laivenieku līdz tiesas zālei un sagaida viņu no tās iznākam, neesot vis valsts amatpersonas, kurām atbilstoši likumam jāuzrauga procesuālie aizsargājamie, bet gan akciju sabiedrības Ventbunkers apsardzes dienesta darbinieki.
Jāatzīst, ka, četras dienas vērojot G. Laiviņa-Laivenieka apsardzi, tiešām rodas šaubas, vai viņš patiesi tiek procesuāli aizsargāts. G. Laiviņam-Laiveniekam netiek liegts nedz tuvoties kādai no tiesu nama koridoros staigājošajām personām, nedz aprunāties ar tām.
Autors: Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs / NRA.LV
