ECB lūgusi tiesu vērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību Rimšēviča lietā
Eiropas Centrālā banka (ECB) lūgusi Eiropas Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu korupcijas skandālā iesaistītajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ieņemt bankas vadītāja amatu.
ECB vērsusies ar lūgumu Eiropas Tiesā, aicinot vērtēt vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus, aizliedzot Rimšēvičam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes.
Tiek norādīts, ka Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB Statūtu 14.2. Pants nosaka, ka “valdes locekli var atbrīvot no amata tikai tad, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu pildīšanai, vai ja viņš ir vainīgs nopietns pārkāpums “.
Turklāt ECB ir iesniegusi pagaidu noregulējuma pieprasījumu, lai saglabātu tās lēmumu pieņemšanas normālu darbību, kamēr EKT nav nolēmusi nodot lietu izskatīšanai. Turklāt ECB ir pieprasījusi paātrinātu procedūru, lai pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt lēmumu par lietas nodošanu.
Kā zināms, arī Rimšēvičs vērsies Eiropas Savienības Tiesā par nelikumīgu bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu.
“ES un arī Latvijas tiesības neparedz LB vadītāja pagaidu atcelšanas no amata iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī nepieļauj citādu procesuālu iejaukšanos Latvijas Bankas prezidenta profesionālajā darbībā,” uzsver Rimšēviča advokāts, norādot, ka KNAB ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, jo ierobežojis Rimšēviča darbību arī šajā padomē.
“Eiropas Savienības tiesību praksē jau sen ir nodibināts, ka šāds priekšstats ir aplams un nelikumīgs,” uzsver Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs Saeimas aicinājumu viņam atkāpties no amata vērtē kā “politisku spiedienu” un atkāpties no amata neplāno. Viņaprāt, šāda rīcība neesot savienojama ar tiesiskas valsts principiem.
Kā zināms, Saeima ceturtdien, 8.martā, atbalstīja lēmuma projektu par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata.
Lēmumā Saeima aicina Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu par Latvijas Bankas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, iespējamām pretlikumīgām darbībām, un šī kriminālprocesa ietvaros Rimšēvičam ir piemērots aizdomās turamās personas statuss.
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” Saeimas tiesības lemt par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvošanu no amata ir ierobežotas, kā arī likumā nav paredzēta procedūra viņa pilnvaru apturēšanai. Vienlaikus likums paredz, ka pirms likumā noteiktā termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu no amata, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata.
Foto: Saeimas kanceleja
