Lieldienās Latvijā apēd miljoniem olu
Pieprasījums pēc baltām olām Latvijā faktiski ir vien ap Lieldienu laiku, un tāpēc daļā veikalu šīs šķirnes olas nopērkamas vien pāris nedēļas gadā – Lieldienu laikā. Izmantojot pieprasījumu tieši pēc baltām olām, to cenas šajā laikā ir par vismaz par 20 procentiem augstākas nekā brūnajām māsām.
Tomēr tikai 10 procenti iedzīvotāju krāsošanai izvēlas tieši baltas olas, liecina veikalu tīkla top! Pētījums. 62 procenti īpaši nešķiro, vai olas ir baltas vai brūnas, 22 procenti pircēju pērk tādas, kādas tobrīd ir pieejamas veikalā, savukārt 5 procenti konsekventi Lieldienu svinībām izvēlas tikai brūnas olas.
A/s Balticovo mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Agra Lieģe skaidro, ka olu izvēle ir gaumes lieta.
«Baltās oliņas nāk no baltajām vistām, bet brūnās – no brūnajām. Maldīgi ir domāt, ka krāsa nosaka čaumalas izturību, jo tā nebūt nav. Tas atkarīgs no dējējvistām dotās barības un tās sabalansētības. Mūsu gadījumā – to paši ražojam tikai no vietējiem graudiem, kā arī rūpīgi kontrolējam visus procesus. Latvijas patērētājs ir pieradis pie brūnajām oliņām, un mēs turpinām atbildēt pieprasījumam. Jānorāda, ka no veikalos nopērkamajām olām, ja prot nolasīt uz tām uzdrukātos kodus, pircējs var uzzināt, kādos turēšanas apstākļos tās dētas, kā arī izcelsmes valsti,» stāsta A. Lieģe.
Baltās olas dārgākas
Baltās olas šogad maksā aptuveni tikpat, cik pērn – 1,19 eiro par desmit olām, un, kā parasti Lieldienu laikā, brūnās ir nedaudz lētākas. Tās iespējams nopirkt, sākot no 0,99 eiro par desmit olām.
To, cik olu šogad tiks apēsts Lieldienās, pagaidām grūti prognozēt, jo pirkumi svētku galdam parasti tiek veikti īsi pirms pašiem svētkiem. 2015. gada Lieldienu nedēļā Maxima veiklos tika nopirkti 6,5 miljoni olu.
SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule NRA.lv uzsver, ka Lieldienas ir svētki, ko uzņēmums plāno jau laikus, papildinot plauktus gan ar baltajām, gan brūnajām olām, kā arī citiem produktiem svētku galdam.
«Apskatot vēsturiskus faktus par olu pārdošanu Lieldienu laikā, ir vērojams pārdošanas apjoma pieaugums visām olām – baltajām, brūnajām, kā arī paipalu olām. Balto olu piegādātāji ir Latvijas uzņēmums Balticovo, kā arī atsevišķi ārvalstu piegādātāji, lai nodrošinātu ievērojamo pieprasījumu pēc baltajām olām Lieldienu laikā,» teic L. Dupate-Ugule.
Savukārt veikalu tīkla top! mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte norāda, ka veikalos top! baltās olas ir pieejamas visu gadu, bet, gatavojoties svētkiem, to klāsts ir lielāks nekā ierasts, tostarp tiek arī importētas. «Trīs nedēļas pirms Lieldienām gan balto, gan brūno olu pārdošanas apjomi palielinās par 25 procentiem, savukārt tieši Lieldienu nedēļā pat dubultojas. Šī gada janvārī un februārī, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem diviem mēnešiem, olu pārdošanas apjomi pieauguši par deviņiem procentiem,» komentē I. Priedīte.
«Ņemot vērā mūsu veikalu tīkla reģionālo specifiku un pateicoties sadarbībai ar vietējām zemnieku saimniecībām un ražotājiem, mūsu pircējiem ir plašāka gan vietējo balto, gan brūno olu izvēle,» uzsver I. Priedīte. Veikalu tīklam top! olas piegādā SIA Alūksnes putnu ferma, z/s Sprīdīši, SIA Laimīgo vistu ferma, z/s Pūcītes, SIA Co Priedes, z/s Kalndruvas A, z/s Jaunkaijas un citi mazie olu ražotāji.
Sīpolu mizas un zeļonka
Lielākā daļa jeb 95,6 procenti aptaujāto plāno svinēt Lieldienas, turklāt gandrīz visi svinētāji jeb 99,5 procenti krāsos arī olas. Kopumā vērtējot, lielākais svinētāju īpatsvars ir Zemgalē, savukārt mazākais – Latgalē, liecina veikalu tīkla top! aptaujas. Populārākais (62 procenti) olu krāsošanas veids ir ar dabas materiāliem, tostarp sūnām, zariņiem, tējām, dažādām lapām, graudiem, mizām, melleņu ievārījumu, sarkanajiem kāpostiem, bietēm, bet otrs iecienītākais – ar speciālajām krāsām (12 procenti). Tiek minēta arī olu dekorēšana ar uzlīmēm (7 procenti) un krāsošana ar krītiņiem/flomāsteriem (3 procenti). Pie citiem atbilžu variantiem minēta arī briljantzaļā spirta šķīduma jeb zeļonkas izmantošana, olas sazīmēšana ar sveču vasku pirms vārīšanas. Savukārt ietīšanai tiek izmantoti diegi, gumijas, zeķbikses, zīds, kaklasaites, marle u.c. materiāli.
Daļa Latvijas iedzīvotāju Lieldienu laikā dosies ceļojumā. Ferratum Bank aptauja liecina, ka šādi rīkosies aptuveni 3,7 procenti respondentu.
Svētkiem atvēl līdz 50 eiro
Lai sagatavotos šī gada Lieldienu svinībām, 40,2 procenti Latvijas iedzīvotāju ir gatavi iztērēt no 20 līdz 50 eiro, bet 35,9 procenti šim mērķim plāno atvēlēt līdz 20 eiro, secinājusi Ferratum Bank. Salīdzinoši daudz mazāk ir cilvēku, kuri ir iecerējuši šim mērķim atvēlēt vairāk nekā 50 eiro. Aptaujas rezultāti liecina, ka svētku izdevumiem no 50 līdz 100 eiro plāno iztērēt 12 procenti respondentu, bet vairāk nekā 100 eiro – 3,4 procenti. Savukārt 8,5 procenti aptaujāto norādīja, ka Lieldienu svinībām vispār nav iecerējuši tērēt naudu. Saskaņā ar Ferratum Bank pētījumu, lielākā daļa jeb 56,4 procenti aptaujāto svētku organizēšanai plāno iztērēt tikpat, cik pērn. Uz pusi mazāk ir tādu, kuri šim mērķim atvēlēs mazāk nekā pagājušajā gadā – 27,6 procenti. Bet 16 procenti respondentu plāno tērēt vairāk nekā 2017. gadā.
Arī Maxima Latvija veiktā aptauja atspoguļo līdzīgu ainu, proti, aptuveni 38 procenti iedzīvotāju svētku mielastam plāno tērēt 20-40 eiro, savukārt 29 procenti respondentu – līdz 20 eiro.
Gandrīz 82 procenti respondentu atzīst, ka svētku maltīti gatavos paši. Lieldienu maltīti nevar iedomāties bez olām 96 procenti respondentu. Olas svētkos ir goda vietā, jo gandrīz 45 procenti Latvijas iedzīvotāju Lieldienās iecerējuši apēst trīs vai četras olas, bet 20 procenti – piecas vai sešas olas.
«Veiktās aptaujas dati liecina, ka, lai arī olas ir katra Lieldienu svētku galda centrā, iedzīvotāji iemīļojuši svētku galdu bagātināt arī ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, dažādiem maizes un konditorejas izstrādājumiem, gaļas produktiem, kā arī šokolādi un citiem saldumiem, kas liecina par to, ka Lieldienās galds tiek klāts, variējot ar visdažādākajiem ēdieniem,» stāsta Maxima Latvija Korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
