Saeima neatbalsta Ašeradena atbrīvošanu no ekonomikas ministra amata
Saeima ceturtdien, 8. martā, neatbalstīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) atbrīvošanu no amata saistībā ar krāpniecības gadījumiem OIK sistēmā un lielajiem elektrības rēķiniem šī gada sākumā.
Ašeradena demisiju atbalstīja 34 deputāti, savukārt “pret” iestājās 48, un viens atturējās.
Ministra demisiju prasīja opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība. Tās pārstāve Saeimas deputāte Nellija Kleinberga uzrunā parlamentāriešiem norādīja, ka Ašeradena laikā bijušas daudzas neizdarības. Pēc viņas sacītā, tieši šajā nozarē dažādu nepilnību dēļ Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par dažādiem pakalpojumiem.
Savukārt pats Ašeradens uzsvēra, ka šobrīd ar pilnību atbildību vērtē OIK ieviešanas vēsturi kā fundamentālu, nacionālu makroekonomisku kļūdu.
“Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas Savienības telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus enerģētiskajā neatkarībā un videi draudzīgas enerģijas ražošanā. Tādu valstu ir daudz, taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kura cēlu mērķu vārdā – enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana, neizvērtējot savas reālās iespējas un nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvu risinājumu lamatās,” norādīja Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka septiņu gadu laikā tiek izsniegtas vairāk nekā 1000 staciju atļaujas un kopš 2009.gada sešas valdības trīs premjeru vadībā, cīnoties ar ietekmīgo nozares lobiju knapi spēj no pudeles izlaisto džinu daļēji savaldīt.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēc pirmajiem OIK reformas mēnešiem ir sasniegts reformas paralēlais mērķis – “Sadales tīkls” kļūst arvien efektīvāks, daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības piesakās individuālām konsultācijām pie “Sadales tīkla” speciālistiem, lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus. Daudzi samazina vai atsakās no liekajām jaudām savos objektos, tātad sakārto savu saimniecību, vienlaikus samazinot arī elektrības rēķinu cenas.
“Ministrs lepojas ar rīcību, taču tās licences, kas tika anulētas, tās ir tikai tās, ko mēs redzējām žurnālistu parādītajā raidījumā “Nekā personīga”. Nekā vairāk no ministrijas diemžēl tāda būtiska nav darīts. Pie tam viss šis OIK sistēmas stāsts ir nevedis pie tā, ka parastajam zemniekam, kurš gribētu uzstādīt mazu vēja ģeneratoru un patiešām saražot elektroenerģiju priekš savas saimniecības vajadzībām, un tādējādi samazinot visas šis lielās elektrības pārvades izmaksas, par ko mēs visi kopā maksājam, viņam tiek atteikts. Nē, tu nevari, jo to licenču tāpat mums ir tik daudz, ka vienkārši valsts to nevar vairs atļauties,” sacīja deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība).
Foto: Saeimas kanceleja
