Premjers izsakās par “Liepājas metalurgs” un “airBaltic” nākotni
Joprojām nav skaidrības, vai notiks valsts un investora darījums par “Liepājas metalurgu”, turpretī situācija ar “airBaltic” izskatās cerīgāka, otrdien intervijā LTV “Rīta panorāmai” atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers atzina, ka nav skaidrs, vai vienošanās ar vienīgo maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” investoru tiks slēgta, jo viņš vēl nav veicis solītos darbus metalurga iekārtu testēšanai, kā arī ļoti rūpīgi vērtējot, vai var izpildīt valsts izvirzītās prasības.
Lielāka cerība Kučinskis bija attiecībā uz nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Premjers atzina, ka reraugoties uz iepriekšējiem paziņojumiem, nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic” piesaistīt stratēģisko investoru līdz gada beigām tomēr neizdosies.
Sarunas pagarinātas līdz janvārim un runa būšot par ilglaicīgiem ieguldījumiem, nodrošinot kompānijas ilgtspēju, tāpēc valstij un investoram jāpārrunā visi jautājumam. Pēc premjera sacītā, esot cerība, ka darījums notiks un saistībā ar to nevajadzētu būt nekādiem nepatīkamiem pārsteigumiem.
Jau vēstīts, ka 2016.gada septembrī Liepājas tiesa atzina “KVV Liepājas metalurgu” par maksātnespējīgu. “KVV Liepājas metalurga” ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki. Uzņēmuma īpašnieks, Ukrainas kompānijas “KVV Group” līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti.
“KVV Group” par 107 miljoniem eiro nopirka “Liepājas metalurga” ražotni 2014.gada rudenī pēc uzņēmuma pirmās maksātnespējas veiktās mantas izpārdošanas. Pirkuma līgums paredzēja samaksu pa daļām. Taču 2015.gada nogalē arī KVV radās grūtības ar naudas plūsmu un tas nevarēja veikt tālākos maksājumus par ražotnes pirkšanu.
Savukārt attiecībā uz “airBaltic” Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas investora piesaistē.
Iemesls investoru piesaistei ir nodrošināt lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpināt uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Lai gan “airBaltic” biznesa plānā “Horizon 2021” ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, uzņēmums informē, ka investīcijas no valsts prasīt negrasās.
Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% “airBaltic” akciju, bet investoram “Aircraft Leasing 1”, kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. Savukārt “Aircraft Leasing 1” īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija “IALH LIMITED”. Savukārt šogad aprīlī par “airBaltic” pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma “Aircraft Leasing 1”.
