Kučinskis aicina nosūdzēt blēžus
Valdība vakar popularizēja nākamā gada nodokļu slogu pasākumā Nodokļu maksātāju forums 2017, kādu rīkošana ir Māra Kučinska valdības jaunievedums.
Forumu atklāja pats Ministru prezidents, pēc tam uzstās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule un citas valsts amatpersonas savu dienesta stāvokļa rangu secībā.
Foruma tēma bija ēnu ekonomikas apkarošana, galvenokārt koncentrējoties uz nedeklarēta atalgojuma izmaksu jeb aplokšņu algu izskaušanu. D. Reizniece-Ozola, piemēram, dalījās ar viņas rīcībā esošo informāciju, ka dienas turpmākajā gaitā tikšot oficiāli noformēts Latvijā pēc skaita 11. kriminālprocess par aplokšņu algu maksāšanu. Tālāk gan viņai kopā ar M. Kučinski atlika vien dalīties publiski paustās cerībās, ka vismaz kāds no šiem procesiem tiks novests līdz reālu sodu piespriešanai apsūdzētajiem, vēsta NRA.lv.
No M. Kučinska teiktā nevar neizcelt aicinājumu uzņēmējiem «ziņot par viņiem zināmajām shēmām un nelikumībām nozarēs, kurās viņi strādā. Tas ir jautājums par godīgu konkurenci, solidāru attieksmi pret sabiedrību, nevis jautājums par nodevību. (..) Nevajag klusēt arī tad, ja neticat valdībai vai ieņēmumu dienestam. Izmantojiet sociālos tīklus – to informatīvā jauda joprojām aug lielā ātrumā.»
Visu cieņu sociālajiem tīkliem, tomēr jābrīdina, ka par šādu rīcību cilvēkiem draud nepatikšanas tieši tāpat kā žurnālistiem vai viņu informatoriem. Citu cilvēku apmelošana neapšaubāmi ir noziegums tāpat kā naudas izkrāpšana no valsts, uzņēmumiem vai patērētājiem, tāpēc šādi aizskartajiem cilvēkiem ir jādod tiesības sargāt savu labo vārdu, bet tomēr ne tā, kā Latvijā. Proti, šeit jebkurš savu uzvārdu presē vai sociālajos tīklos pamanījis cilvēks var sūdzēties par to tiesā vai policijā, kas neprasa no viņa neko, kas liecinātu, kāpēc par viņu paustais nav patiess. Formāli ņemot, tas pat nešķiet nepareizi, ka viss jāierāda tikai informācijas publiskotājiem. Labi, bet līdz šim brīdim ne VID Finanšu policija, ne Valsts policija pat ar šo iestāžu īpašajām tiesībām aizturēt un pratināt cilvēkus, izkratīt viņu kabatas, mājokļus un datorus nav spējusi uzrādīt tik pārliecinošus ekonomisko noziegumu pierādījumus, lai Latvijas tiesas būtu piespriedušas reālus sodus kaut atsevišķiem grēkāžiem. Tad kura tiesa ņems vērā pierādījumus, kādi savācami vienīgi ar privātpersonām vai konkurējošiem uzņēmumiem pieejamiem līdzekļiem? Citiem vārdiem sakot, policija un tiesas apkaro sūdzmaņus ar acīmredzamu mērķi, lai neviens neiedomātos sūdzēties arī par policijas un tiesas instancēm un to konkrētajiem darbiniekiem.
Kučinska vēlējums «ziņot par shēmām un nelikumībām nozarēs» nepārliecināja, ka valdība patiešām būtu gatava lauzt pastāvošo sistēmu. Drīzāk valdība tikai pati saprot un cenšas citiem pastāstīt, ka negodīga sistēma nevarēs pastāvēt vēl ļoti ilgu laiku. Savā aicinājumā būt godīgiem valdība iekļauj sevi kā piemēru, ka tā nu gan nerīkojas negodīgi, bet tā varētu būt arī tāpēc, ka valdība nerīkojas vispār.
Uzrunas
Māris Kučinskis, Ministru prezidents:
– Noteikti gribu pasacīt arī to, ka pērn uzsāktais ēnu ekonomikas apkarošanas process nav neatgriezenisks. Jā, sistēma ir pieklususi, samazinājusi apgriezienus, bet tā pacietīgi gaida un cer, ka šī ir kārtējā valdības realizētā kampaņa, kura pēc kāda laika beigsies. Tā noteikti nedrīkst notikt neatkarīgi no tā, kāda būs politiskā kompozīcija nākamajās valdībās. Šodien es varu solīt visu veidu valdības atbalstu Valsts ieņēmumu dienesta vadībai un KNAB. Jums ir jārīkojas.
Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre:
– Gada tumšākajā laikā esam sapulcējušies, lai runātu par gaismu – par to, lai ēnu ekonomika pārietu baltajā ekonomikā. Šādas runas gan nav nekāds jaunums, sabiedrība tās ir dzirdējusi tik ilgi, ka jau nogurusi klausīties. Darīts līdz šim ir daudz mazāk nekā runāts, bet darbi tomēr ir darīti. Tos apliecina valsts ieņēmumu plāna pārpildīšana par 60 miljoniem pagājušajā gadā pretēji tam, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums bija zemāks par plānoto.
Arnis Kluinis
Foto: Valsts kanceleja
