Gatavojies! Būs jauns nodoklis par vieglajiem auto
Latvijas valdība šonedēļ bez diskusijām apstiprināja Latvijas pozīciju attiecībā pret Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta gatavotajiem Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumiem.
Nacionālo pozīciju apstiprināšana Latvijas valdībā tradicionāli notiek valdības sēžu slēgtajās daļās, kas, protams, ierobežo pieeju arī dokumentiem, kuri sagatavoti ministriem izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Konkrētais jautājums pārceļoja uz sēdes atklāto daļu tādā formātā, ka ministri par to neteica ne vārda, bet publiskots tika Satiksmes ministrijas sagatavotais ziņojums un pozīcijas formulējums. Tādējādi šai ministrijai nācās publiski uzņemties sliktā ziņneša lomu un informēt personisko jeb vieglo automašīnu īpašniekus, ka no viņiem prasīs tādus maksājumus, kādi pašlaik tiek iekasēti tikai no kravas automobiļu īpašniekiem, vēsta NRA.lv.
No vienas puses, tas nav nekas jauns, jo braukšana ar jebkādu automobili jau tagad ir aplikta ar vairākiem specifiskiem nodokļiem, pat neskaitot degvielas akcīzi un vēl jo mazāk skaitot pievienotās vērtības nodokļa maksājumus, sacīsim par riepām, kas tiek iekasēti vispārējā kārtībā. Specifiskajos auto nodokļos u.tml. maksājumos Latvijas valsts šogad iecerējusi tikt pie gandrīz 150 miljoniem eiro. No otras puses, praktiski neizpildāma izklausās Latvijas atbalstīta «tvēruma paplašināšana uz visiem transportlīdzekļiem, ja netiek palielināts kopējais autoceļu lietotāju nodokļu slogs». Ar eifēmismu «tvēruma paplašināšana» šeit apzīmēta tādu maksājumu uzlikšana par braukāšanu ar vieglajiem automobiļiem, kādi pašlaik jāmaksā par kravu pārvadāšanu; kā paskaidrots Satiksmes ministrijas sagatavotajā izziņā, «tiek ierosināts iekļaut Direktīvas projekta piemērošanas jomā autobusus, vieglos pasažieru un kravas automobiļus».
Lai gan mūsu valsts dokumentā pārrakstītas Briselē noslīpētās frāzes, ka jaunievedumi notikšot tikai taisnīguma un CO2 izmešu apjoma samazināšanas dēļ, nevis lai palielinātu ES dalībvalstu ienākumus, jaunievedumi prasīs ļoti lielus izdevumus, kādus tomēr nāksies segt autobraucējiem. Ar taisnīgumu šeit jāsaprot naudas iekasēšana atbilstoši katra automobiļa nobrauktajiem kilometriem, kas prasa vai nu katrā automobilī iebūvēt raidītāju, kura signāls sasniedz mākslīgos Zemes pavadoņus, vai uz visiem ceļiem ik pa gabaliņam uzbūvēt tādus vārtus, kas fiksē brīdi, kad transportlīdzeklis ir izbraucis cauri šiem vārtiem. Piemēram, Beļģijā izveidotajā valsts sistēmā, kur transportlīdzekļu atrašanās vietu nosaka, izmantojot satelītpozicionēšanu, sistēmas izveidošanas izmaksas bijušas 120 miljoni eiro un apkalpošanas izmaksas ir 14,5 miljoni eiro gadā. Latvija ir teritoriāli lielāka par Beļģiju, un visas izmaksas ES strauji aug, tāpēc mūsu gadījumā sistēmas ieviešanas izmaksas sniedzoties uz pusmiljardu eiro.
Lai cik vilinoša ES struktūrām, ES dalībvalstīm un ar tām saistītajiem uzņēmējiem šķistu iespēja tikt pie šāda apjoma naudas apsaimniekošanas, par tās savākšanas iespējamību paliek šaubas. Speciāli Neatkarīgajai sagatavotā skaidrojumā Satiksmes ministrija mīkstināja savus iepriekšējos apgalvojumus ar atrunu, ka «arī citas dalībvalstis neatbalsta EK priekšlikumus attiecībā uz autoceļu lietošanas maksu piemērošanu tikai no pa autoceļu nobrauktās distances un maksātāju tvēruma paplašināšanu, vēloties iespēju katrai dalībvalstij pašai pieņemt elastīgākus risinājumus». Kādus risinājumus tad Latvija gribētu panākt? Izskatās, ka Latvijas pozīcija pagaidām ir pozīcijas neesamība, nogaidot vismaz decembra sākumā ieplānotās ES dalībvalstu satiksmes ministru sanāksmes (TTE Ministru padomes) rezultātus. «Ņemot vērā, ka dokumenta projekta apspriešana ir pašā sākotnējā stadijā, tādējādi nav iespējams pateikt vai pat provizoriski iezīmēt, kāds būs Direktīvas tvērums un kāds būs Vinjetes veids. Lūdzam sekot līdzi TTE Ministru padomes gaitai 4. un 5. decembrī,» Satiksmes ministrija pārlika savu ziņneša pienākumu uz augstāku instanci.
Arnis Kluinis
Foto: Pixabay
