Iespējamās Īrijas ārkārtas vēlēšanas apdraud “Brexit” progresu
Iespējamās ārkārtas vēlēšanas Īrijā varētu sarežģīt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). “Brexit” process līdz šim centies atrisināt daudzus smagus un sarežģītus jautājumus, un viens no tiem ir robeža starp Īriju un Ziemeļīriju, kas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai Lielbritānija un ES decembrī varētu pāriet uz “Brexit” sarunu otro kārtu.
Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka Īrijai nav jāuzliek veto “Brexit” progresam, jo visa ES uzskata, ka Apvienotajai Karalistei ir jādara vairāk, lai risinātu Īrijas robežu jautājumu.
Pēc viņa sacītā, ārkārtas vēlēšanas ir pēdējais, kas šobrīd būtu nepieciešams viņa valstij. Situācija Īrijā ir uzlabojusies un valstī valda stabilitāte, tāpēc ārkārtas vēlēšanas varētu būt riskants solis, it īpaši, ja pastāv risks, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās 2019.gada martā tiktu atjaunota robežkontrole.
Jautājums par robežu starp Ziemeļīriju un Īriju ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai Lielbritānija un Eiropas Savienība varētu spert nākamo soli izstāšanās sarunās.
Pašlaik cilvēki, preces un pakalpojumi var brīvi šķērsot Īrijas robežu un Lielbritānijas premjere Terēza Meja sola, ka tas tā būs arī turpmāk.
Premjerministre pēc tikšanās Briselē ar vairāku Eiropas valstu līderiem paziņojusi, ka jautājumu risināšana turpinās, uzsverot, ka visiem ir vienots mērķis – “Mēs nevēlamies radīt jaunas barjeras cilvēku vai preču kustībai uz šīs robežas,” pauda Meja.
Jau vēstīts, ka Lielbritānija marta beigās iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības. Tas aizsāks divu gadu garu “Brexit” procesu – līdz 2019. gada 29. martam jāpanāk vienošanās par pilnīgu izstāšanās pabeigšanu.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons