Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki
Līdz ar Latvijas simtgades sagaidīšanu “Baltic International Bank Latvijas barometra” aptaujā tika noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Tika noskaidrots, ka viedokļi krasāk atšķiras starp respondentiem dažādās vecuma grupās, izteikti atspoguļojot katrai paaudzei aktuālākās tēmas. Atbilžu variantos vērojamas arī reģionālas iezīmes – piemēram, vislepnākie par dzīvošanu Latvijā ir Zemgales iedzīvotāji, savukārt no respondentiem, kas ar to nelepojas nemaz, visvairāk ir kurzemnieku.
Jaunieši vēlas, lai Latvijā nodrošinātu labu, starptautiski atzītu izglītību
Jautājumā par „sapņu zemes” ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti. To visvairāk atzīst jaunieši līdz 24 gadu vecumam, šo atbildi norādot 36 % no jaunākās vecuma grupas. Šie rezultāti liecina, ka arvien vairāk jauniešu ir ieinteresēti augstas kvalitātes izglītībā, lai turpinātu veiksmīgu profesionālo dzīvi.
Savukārt darbspējīgie tuvāk pusmūža vecumam vairāk uztraucas par jau esošās karjeras pilnveidošanu. To arī pierāda vecuma grupu atšķirīgie uzskati atbildē, ka bezdarba līmeņa samazināšana un darba atrašanas iespēju uzlabošana palīdzētu valstij sasniegt sapņu zemes statusu – šo atbildi visvairāk izvēlējušies respondenti vecuma grupā no 45 līdz 63 gadiem (62 %).
Arī iespēja saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī labākas pensiju un pabalsta sistēmas izveidošana kā būtiski faktori valsts pilnveidošanai ir vissvarīgākie vecākajai aptaujas vecuma grupai (54 – 74 gadi), abus atbilžu variantus izvēloties vairāk nekā pusei aptaujāto. Turklāt no reģioniem veselības aprūpes jautājums svarīgākais ir rīdziniekiem, no kuriem šo atbildi atzīmējuši 43 %, bet no aptaujātajiem Zemgales iemītniekiem veselības aprūpes uzlabošanu valsts pilnveidei izvēlējušies vien 28 %.
Neatkarības atgūšanu par lielāko Latvijas sasniegumu galvenokārt uzskata gados vecākie Latvijas iedzīvotāji
Aptaujas “Baltic International Bank Latvijas barometrs” ietvaros iedzīvotājiem tika uzdots jautājums par to, ko viņi uzskata par būtiskāko Latvijas sasniegumu pēdējo 100 gadu laikā, jau gatavu variantu vietā ļaujot sniegt savas atbildes. Visvairāk respondentu uzskata, ka valsts ievērojamākais sasniegums ir neatkarības atgūšana un brīvība. Līdz ar vecuma grupu pieaugumu secīgi pieaug arī šī viedokļa piekritēju skaits. No jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem šo atbildi izvēlējies katrs ceturtais. Nākamajā vecuma grupā (respondenti no 25 līdz 34 gadiem) īpatsvars pieaudzis jau līdz 37 %. Brīvību un neatkarības atgūšanu kā galveno Latvijas sasniegumu visvairāk uzskata respondenti vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem, veidojot 41 %.
Gluži pretēja tendence vērojama atbildē par sasniegumiem sportā – līdz ar vecuma grupas pieaugumu šīs atbildes piekritēju īpatsvars samazinās. Ja respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem atbildē par labu sporta sasniegumiem veido 27 %, tad no respondentiem vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šo izvēli izdarījis vien nedaudz vairāk nekā katrs desmitais. Bet sasniegumus kultūras jomā visvairāk atzīst respondenti, kas vecāki par 64 gadiem (17 %), vismazāk – katrs desmitais – vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Panākumus zinātnes un izglītības jomā visvairāk novērtē jaunieši, kas pierāda jomas aktualitāti šai vecuma grupai.
Izzināt Latviju un tās kultūru – vienlīdz svarīgi ikvienai vecuma grupai
Taujāti par saviem apņemšanās plāniem līdz Latvijas simtgadei, spilgtākās atšķirības respondenti uzrādījuši atbildē par labu savas dzīvesvietas uzlabošanai. Šeit vien 14 % atbilžu veido jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Toties no respondentiem 45 – 54 gadu vecumā gandrīz katrs ceturtais minējis apņemšanos pilnveidot savu dzīvesvidi.
Teju vienisprātis visu vecuma grupu respondenti ir atbildē par to, ka pirms Latvijas simtgades viņi vēlētos izzināt Latviju un tās kultūru, ceļojot, lasot grāmatas un pilnveidojot zināšanas citās aktivitātēs. Tikmēr reģionu griezumā šajā atbildē manāmi visnotaļ spilgti kontrasti; Rīgas un Zemgales iedzīvotāji Latvijas kultūras izzināšanu kā apņemšanos atzinuši visvairāk (16 % no abiem reģioniem), bet viszemākais skaits šīs apņemšanās izvēlē ir vērojams kurzemnieku vidū, šo atbildi sniedzot vien 4 % šī reģiona iemītnieku.
„Ikviena sevis cienoša valsts atzīmē savus dibināšanas svētkus!”
Arī viedoklis par to, ka Latvijas simtgades svinības ir lieliska iespēja saliedēt valsts iedzīvotājus, apvieno visu vecumu grupu respondentus ar līdzvērtīgu atbilžu īpatsvaru. Lielākās domstarpības ir viedoklī par to, vai simtgades svinības ir nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana, – vecuma grupu vidējais posms (vecumā no 45 līdz 63 gadiem) šo viedokli paudis visvairāk (33 %). Taču šim viedoklim piekrīt vien 22 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, veidojot vismazāko īpatsvaru šajā atbilžu variantā.
Interesantas nianses vērojamas arī starp Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Piemēram, simtgades svētkus par lielisku iespēju saliedēt valsts iedzīvotājus visvairāk uzskata Vidzemes reģiona iedzīvotāji (38 %), turpretim vismazāk šim uzskatam piekrīt Kurzemes iemītnieki (19 %). Savukārt 39 % rīdzinieku ir svarīgi, ka simtgades svētki palīdzētu valstij gūt atpazīstamību starptautiskā līmenī, tikmēr šis pats aspekts ir būtisks teju uz pusi mazāk kurzemniekiem.
Foto: Saeimas kanceleja
