Eksperte: Lēmumu par mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā

Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ierosinājums mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām latviešu valodā ir pareizs, bet tas nedrīkst būt konvulsīvs, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” pauda bijusī Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule.

Viņa norādīja, ka, lai arī ministra ierosinājums pāriet uz mācībām tikai valsts valodā ir pareizs, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem. Un, ja nav pagūts runāt pirms lēmuma pieņemšanas, jārunā pēc tam, cik ātri vien iespējams.

“Šobrīd izglītībā ir viena liela pārmaiņa: tā ir izglītības satura reforma. To veikt ir pats pēdējais laiks. Pārējais ir pakārtots vai ar to saistīts, tajā skaitā valodu joma. Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, kā tos īstenosim, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem,” laikrakstam pauda Papule.

Viņa norādīja, ka ka skolās ir zinoši direktori un pedagogi, taču nu viņi jūtas apdraudēti. Pēc viņas sacītā, ministrijā pieņem lēmumu, bet jāīsteno tas būs skolām. “Tām faktiski pasaka: nu tā ir jūsu problēma, dariet, ko gribat, bet īstenojiet mūsu plānu. Tam bija jābūt mūsu kopējam darbam,” sacīja Papule.

“Politiskajiem lēmumiem ne vienmēr apakšā ir plāns. Tā var būt, ja vien ministrs var paļauties uz stipru ieviesējinstitūciju. Taču šobrīd tā nav, un tagad ir skaidrs tikai pirmais solis. Ir skaidrs, ka būs vajadzīgas izmaiņas likumā. Kaut kas būs jādara ar skolām un skolotājiem, taču, kas tieši, pagaidām nav saprotams,” viņa skaidroja.

“Tik nopietnu lēmumu attiecībā uz mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā, pieļaujot, ka reformu īstenos kāds cits. Taču: kurš būs tas cits? (…) lēmums nedrīkstēja būt konvulsīvs. Šis lēmums izskatās kā ķeršanās pie pēdējā salmiņa,” pauda Papule.

Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.

IZM iecere paredz ka:

– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;

– 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;

– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;

– No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;

– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Foto: boribakter/https://pixabay.com/en/users/boribakter-73454/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/