Rīgas dome cenšas nodrošināt maksimālu skolu pieejamību bērniem
Rīgas dome nesteidzas sekot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piesaistīto ekspertu sagatavotajiem ieteikumiem par skolu tīkla reorganizāciju galvaspilsētā, piektdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāmā” atzina Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).
“Diskusijas ir diezgan plašas par šo jautājumu (….) mēs noteikti vērtēsim šos ierosinājumus, bet tajā pašā laikā skolēnu skaits Rīgā nesamazinās, bet ir apkaimes, kur eksperti piedāvā slēgt vienīgo skolu,” skaidroja Ameriks, norādot, ka Rīga apzināti cenšas šīs skolas saglabāt, piemaksājot par to uzturēšanu.
Viņš norādīja, ka Rīgas dome dara visu, lai nodrošinātu maksimālu skolu pieejamību bērniem. “Nekas akmenī nav iecirsts,” sacīja Ameriks, piebilstot, ka Rīgas pašvaldība nebūšot kā pionieri, kas bez jautājumiem nostājas miera stājā un metas īstenot visu teikto.
“Dzīves realitāte ir atšķirīga no matemātiskā modeļa,” uzsvēra Ameriks.
Jau vēstīts, ka skolas tīkla reorganizācija modeli plānots ieviest pakāpeniski, kritērijus segmentējot atbilstoši iedzīvotāju blīvumam, kā arī paredzot izņēmumus attālās un mazapdzīvotās teritorijās.
Rekomendējamam skolēnu skaitam vidusskolās kritēriji tiek noteikti atbilstoši trīs kategorijām, teritoriju tipiem. Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 50 000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava). Otrajā kategorijā – pārējie reģionālās attīstības centri, iekļaujot Pierīgas reģionu un pārējās lielās pilsētas. Trešajā kategorijā – pārējā Latvijas teritorija, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas. Tāpat paredzēts rekomendējamo kritēriju sasniegšanai piemērot pārejas posmus.
Pirmajā posmā līdz 2020. gada 1.septembrim skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā līdz 2023. gada 1.septembrim četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.
Aprēķinu modelējums liecina, ka moderns vidusskolu tīkls skolotājiem dos iespēju nopelnīt 1000 eiro par likmi, kas ir par 45 procentiem vairāk nekā šobrīd. Ja ņem vērā, ka skolotājs var strādāt vairāk kā vienu likmi, tas ir 40 stundu darba nedēļu un spēkā esošo piemaksu sistēmu, alga šādā mūsdienīgā vidusskolā var sasniegt 1400 eiro.
