autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Ekonomists: iedzīvotāji nevar cerēt uz “trekno gadu” algu kāpuma tempiem

Pastāv risks, ka Latvijas ekonomikai labajos gados mēs svarīgos jautājumos stiepsim gumiju, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Šobrīd pēc viņa domām, ekonomika iet uz augšu, tāpat tas paredzams arī nākamajā gadā, tāpēc šis esot tas brīdis, kad būtu jāatrisina ekonomikai un politikai sasāpējušus jautājumus.

“Mēs pašlaik kaut ko darām – totālas bumbulēšanas nav. Ir risks, ka mēs šajos pāris labajos gados stiepjam gumiju. Nākamā gada valsts budžeta projekts parāda, ka aizvien pastāv virkne problēmu, tāpēc ir vajadzīgas reformas veselības aprūpē, izglītībā, kā arī pašvaldību sfērā, kuru aizvien ir par daudz,” sacīja Kazāks.

„Swedbank” ekonomists jau paredzēja, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 4,5% – 5% apmērā, tāpat arī algu kāpums, ko gan zināmā mērā sekmēs līdz šim aploksnēs maksāto algu legalizēšana, tomēr Latvijas ekonomikā un tās attīstībā ir risks, ko rada ārvalstis.

Vienlaikus iedzīvotāji nevar cerēt uz “trekno gadu” algu kāpuma tempiem, kad tas sasniedza pat 20 un 30%, bet arī šobrīd oficiālajos datos minētie 9% ir ļoti straujš kāpums.

“Viens šāds kāpiens var būt, bet skatāmies, kas notiek ar ražīgumu. Algām kāpjot straujāk par ražīgumu, mēs paši sev būvējam problēmas. Mēs savas preces un pakalpojumus ar laiku vienkārši nevarēsim pārdot, un ko tad mēs darīsim? Līdz ar to atsitiens pašlaik ir spēcīgs, ne visi to vien jūt, bet tas cilvēku loks, kas jūt, kļūst plašāks,” prognozēja ekonomists.

Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pauda,  ka Latvijai ir divi, divi ar pusi gadi laika, lai sagatavotos iespējamai pasaules finanšu krīzei.

„Sarežģītākais laiks mūs gaida 2020./2021. gadā, kad aiz muguras būs Latvijas simtgades svinības, kas prasīs pietiekami lielus tēriņus, aiz muguras būs 2018./2019. gads, kad gaidāmi lielākie Eiropas struktūrfondu ieplūdes apjomi. Sāksies šo struktūrfondu atplūde. Mūsu rīcībā ir divi, divi ar pusi gadi, kuru laikā būti ļoti piesardzīgi jārīkojas ar valsts budžeta naudu, neuzaudzējot tēriņus,” sacīja Rimšēvičs.

Foto: Kschneider2991/https://pixabay.com/en/users/kschneider2991-4936815/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru