Skandāls zaļās enerģijas iepirkumos – dažas galvas ripos, bet OIK paliks
Tā dēvētās zaļās elektrības iepirkums pērn Latvijas iedzīvotājiem izmaksājis 291,2 miljonus eiro, bet šogad un turpmāk var izmaksāt vēl vairāk, jo klimata aprūpētāji sastājušies garā rindā un šo netaisnīgo kārtību izjaukt nespēj pat šomēnes uzsprāgušais skandāls. Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka desmiti komersantu rezervējuši sev valsts subsīdijas, bet realitātē elektrību nemaz neražo.
Situācija pēc būtības absurda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piekrīt, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas iedzīvotāju elektrības rēķinos aizņem trešo daļu, «nav tā pareizākā pieeja, un nav pareizi, ka valsts šādas apgrūtinošas saistības savulaik uzņēmās». Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens OIK atzīst par problēmu, «ar ko esam kopā jau 11 gadus». Atļauju izsniegts pārāk daudz, un bijuši gadi, kad zaļā elektrība iepirkta pat par četrkāršu (!) cenu. Premjers Māris Kučinskis prasa, lai ripo atļauju dalītāju galvas. Taču par nepieciešamību nekavējoties pārtraukt zaļās enerģijas obligāto iepirkumu nerunā neviens. Kaut gan OIK rada būtiskus zaudējumus katram iedzīvotājam, katram uzņēmumam – īpaši energoietilpīgajiem ražotājiem un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, vēsta NRA.lv.
OIK apkaro vārdos, ne darbos
Ministrs A. Ašeradens skaidro, ka šis ir tiesiskās paļāvības jautājums. Valsts uzņēmusies saistības, tātad komersantiem ir tiesības uz atbalstu. Šīs tiesības varot vienīgi atpirkt, bet nauda šādam mērķim netiek paredzēta.
To, ka zaļie šeptmaņi ieķērušies OIK ar zobiem un nagiem, apliecina 16 tiesvedības, kas celtas pret Ekonomikas ministriju. Šogad, pamatojoties uz Eiropas Komisijas saskaņojumu, 63 elektrostacijām tika ierobežota peļņa. Noteikta kapitāla atdeves norma ne vairāk kā 9% apmērā. Tad nu komersanti cīnās, lai viņu peļņa būtu neierobežota – tāpat kā līdz šim. Turklāt viņu rokās ir kāda ļoti svarīga kārts. Eiropas Savienība ir apņēmusies būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, un Latvijai šī apņemšanās ir saistoša, pat neraugoties uz to, ka zaļās elektrības piespiedu pirkšana nodara ievērojamu kaitējumu tautsaimniecībai un ražošanu padara konkurētnespējīgu. Līdz 2030. gadam būs jāiepērk vēl vairāk. Ministrs A. Ašeradens gan norāda: «Mēs nedrīkstam atbalstīt pārmērības, kas rada ļoti smagas sekas ekonomiskajā izaugsmē.» Taču līdz šim OIK apkarošana notikusi pārsvarā vārdos, nevis darbos, un visvairāk atļauju izdāļāts A. Ašeradena partijas biedra Arta Kampara laikā no 2009. līdz 2011. gadam.
Rinda uz iedzīvotāju slaukšanu
Kopumā līdz šim izsniegta 1031 atļauja, reāli izmantotas šobrīd 406 – tās ir kukurūzas un mēslu pūdētavas, vēja turbīnas, hidroelektrostacijas. Un iepriekš zaļās enerģijas subsīdijas tika maksātas pat gāzes termoelektrocentrālēm, kas dedzina fosilo kurināmo, taču arī darbojas koģenerācijas režīmā. No atļaujas saņemšanas brīža stacija jāuzbūvē, jānotestē un jānodod ekspluatācijā piecu gadu laikā. Tātad vēl simtiem komersantu atlikuši subsīdiju slaukšanu no valsts – nebaltai dienai.
Turklāt, kā nule atklājies, pat šis piecu gadu termiņš netiek ievērots. Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka atļaujas saglabājuši arī tādi komersanti, kas neko nav uzbūvējuši vai zaļo elektrību uzraugu iepriecināšanai pārbaudes brīdī saražojuši ar dīzeļģeneratoru. Pārbaudes šobrīd notiek 37 «problemātiskās» elektrostacijās. Astoņās no tām ražošanas pazīmes nav konstatētas. Četrās nemaz nav iekārtu elektrības ražošanai. Aizdomās par blēdīšanos pret vienu uzņēmumu ierosināts kriminālprocess.
Ripo dažas galvas
Ir neiespējami, ka ilgstoša šāda mēroga krāpšanās notikusi bez atbildīgo amatpersonu atbalsta. Tāpēc galvas jau ir sākušas ripot. No Sadales tīkla atlaisti četri darbinieki, bet ministrs prasa arī uzņēmuma vadītāja Anda Pinkuļa atbrīvošanu no amata. Ministrijas Enerģētikas departaments aiztikts gan netiks. Tā komanda esot salīdzinoši jauna un, ministra skatījumā, nevar atbildēt par priekšgājēju pieļautajām aplamībām. Savukārt pats ministrs, jāatgādina, nevar uzņemties pat politisku atbildību, jo vēl pirms šī skandāla paziņojis par nodomu atkāpties no ministra amata, lai pievērstos savas partijas – Vienotības – glābšanai.
Vakar Ekonomikas ministrija publiskoja ziņojumu par uzņēmumu krāpšanos ar atļaujām elektrības ražošanai obligātajam iepirkumam. Galvenie secinājumi par notikušo ir šādi: Sadales tīkls neievēroja prasības elektroenerģijas ražotāju pieslēgšanai sadales sistēmai; sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija neveica pietiekamu uzraudzību; uzņēmēji apgāja normatīvo regulējumu; Ekonomikas ministrija ir pieļāvusi, ka tiek maldināta par staciju nodošanu ekspluatācijā.
Tagad visā OIK sistēmā tiek solīts audits. Neatbilstošās atļaujas atcels. Normatīvos aktus pilnveidos. Stacijas pa īstam kontrolēs. Taču OIK vienalga nelikvidēs.
Imants Vīksne
Foto: Shutterstock
