Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018.gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2018.gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.
Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas izvirzītas kā valsts prioritātes – iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.
Valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad papildus plānots piešķirt 126 miljonus eiro, un finansējums kopumā sasniegs divus procentus no IKP, ko paredz Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības. Vairāk nekā 11 miljonus paredzēts novirzīt austrumu robežas sakārtošanai, kibernoziedzības novēršanai un citiem ar iekšējo drošību saistītiem pasākumiem.
Veselības nozarei nākamgad papildus plānots novirzīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniegs vienu miljardu eiro. Pieaugums plānots arī vidējā termiņā ar mērķi 2020.gadā sasniegt četrus procentus no IKP. Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai īstenotu veselības aprūpes sistēmas reformu, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sociālo iemaksu veikšanu.
Būtisks finansējuma palielinājums paredzēts arī demogrāfijas pasākumiem. Plānota piemaksa vecākiem pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē aug divi un vairāk nepilngadīgi bērni, un lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.
Sociālā atbalsta pasākumi plānoti arī izglītības jomā, un pedagogiem pirmspensijas vecumā, kuri skolu reformas rezultātā paliks bez darba, būs tiesības uz vienreizēju atlaišanas pabalstu.
Savukārt 25 miljoni eiro, tostarp daļa no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, nākamgad paredzēti vietējo autoceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai.
No nākamā gada paredzēts ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi piecu procentu apmērā, un to plānots piemērot Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. Nodokļa samazināto likmi patlaban plānots ieviest uz trim gadiem.
Budžeta projektā finansējums paredzēts sakrālā mantojuma saglabāšanai, atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām, kā arī tūrisma nozares uzraudzības sistēmas uzlabošanai.
Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai varētu paplašināt valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loku. Pieteikties galvojumam turpmāk varēs ģimenes, kuru apgādībā ir bērns līdz 24 gadu vecumam, kā arī jaunie speciālisti ar profesionālo vai augstāko izglītību vecumā līdz 35 gadiem. Patlaban uz valsts galvojumu kredītam mājokļa iegādei var pretendēt personas, kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.
Budžeta projekta ieņēmumu daļā paredzēts noteikt vienreizēju maksājumu 5000 eiro apmērā par termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu ārzemniekiem, kuriem beidzies tās termiņš.
Savukārt, lai nodrošinātu efektīvāku plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, ikgadēju nodevu plānots noteikt par retranslācijas atļaujas pārreģistrāciju. Līdzekļus paredzēts novirzīt kvalitatīva televīzijas un radio satura nodrošināšanai.
Papildu līdzekļus nākamgad plānots piešķirt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma finansēšanas risku ierobežošanai.
Finansiāls atbalsts nākamgad paredzēts latviskajai izglītībai diasporā, jaunatnes organizāciju darbībai, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsta pilnveidošanai, sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai.
Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu valsts budžeta projekta otrajam lasījumam un to pavadošajiem likumprojektiem noteica 31.oktobri, savukārt galīgajā lasījumā to plānots skatīt 22.novembrī.
Foto: Saeimas kanceleja
