Pensionāriem indeksācija liela, bet nabadzības risks joprojām augsts

Uz kārtējo Rosbalt trešdienu sanākšanu uzaicinātie 27. septembrī apaļā galda sarunā diskutēja par to, kā rit pensiju indeksācija Latvijā. Diskusijas ietvaros tika skarti jautājumi: par pensiju indeksācijas īpatnībām Latvijā; par to, kādēļ indeksācijas no pirmā oktobra noteiktais pensiju paaugstinājums tomēr rada Latvijas pensionāru pretenzijas; ko pensiju sistēmas pilnīgošanai piedāvā Latvijas Pensionāru federācija. Diskusija izvērtās plaša, tādēļ publikācijas apjoms man ļauj sniegt vien atsevišķus, manis subjektīvi (!) izvēlētus tās fragmentus.

Latvijā patlaban esot 460-470 tūkstoši pensionāru. Plus vēl aptuveni simt tūkstoši invalīdu, kuri saņem pensijas. Tātad – 570 tūkstoši. Latvijas Pensionāru federāciju šobrīd veido 114 organizācijas. Ir organizācijas, kuras nav federācijā. Daugavpils, Preiļi… Vidējā vecuma pensija Latvijā šobrīd ir 304 eiro (VSAA dati, gada vidus), Igaunijā vidējā pensija ir 416, Lietuvā – 287 eiro.

Bet – ko tad teica apaļā galda dalībnieki?

Saeimas deputāte, Saeimas sociālo un darba jautājumu komisijas locekle Jeļena Lazareva uzskata, ka indeksācija priecē Latvijas pensionārus, taču neatrisina viņu problēmas.

Viņa uzsvēra, ka darba veterānu dzīve Latvijā kļūst arvien grūtāka, jo cenu un tēriņu pieaugums būtiski apsteidz pensiju indeksācijas apmērus. Sevišķi asi to izjūt pensionāri, kuru pensijas ir zemākas par iztikas minimumu. Un tādu Latvijā ir ap 70 procentiem.

Viņa atgādināja, ka pensiju indeksācija Latvijā parasti notiek pirmajā oktobrī un tās apjomu nosaka divas sastāvdaļas. Pirmā ir atkarīga no patēriņa cenu pieauguma indeksa valstī iepriekšējā gadā. Otra – no reālā vidējās algas pieauguma. Parasti summārais indekss ir 2-3 procenti. Šogad tas ir nedaudz lielāks – 4,39%. Naudas izteiksmē pensijas pieaugs par 3-15 eiro mēnesī. Indeksētas tiks pensijas, kuru apjoms nepārsniedz 350 eiro.

Lazarevas kundze uzskata, ka minimālo pensiju apjoms ir jāpaceļ līdz iztikas minimumam un jāievieš pensionāru veselības valsts apdrošināšana. Viņa uzskata, ka Latvijas valdībai nav jāpietiek tik vien kā ar pensiju indeksēšanu. Pensionāriem nepieciešamas efektīvākas rūpes no valsts puses. Viņiem ir tiesības tās nevis lūgt, bet pieprasīt. Viņi ir tās pelnījuši.

Savukārt Saeimas deputāts, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš teica: «Kas tad īsti ir pensiju indeksācija Latvijā? Tajos laikos, kad inflācija bija ļoti liela, bija ļoti liels cenu pieaugums un faktiski iznāca tā, ka pensijas (īpaši mazās, kuru apjoms sākotnēji bija 30-40 latu), protams, netika šai dārdzībai līdzi. Tāpēc vairākus gadus pensijas tika indeksētas divreiz gadā – pirmajā aprīlī un pirmajā oktobrī. Pēc tam, kad inflācija stabilizējās, indeksācija tiek pārskatīta reizi gadā – pirmajā oktobrī. Taču – indeksācija tika veikta procentos. Tie, kam pensija bija 100 latu, dabūja klāt piecus latus, bet tie, kam 300 – trīs reizes vairāk. Tā iznāca, ka mazās pensijas, kuras, starp citu, veido mūsu šodienas pensiju absolūtu vairākumu, savā maksātspējā atpaliek no vispārējā līmeņa, atpaliek no darba algas. Savulaik Likumā par pensijām tika ieviests labojums, ka, indeksējot pensijas, tiek ņemti vērā divi rādītāji. Viens – inflācija, otrs – cenu kāpuma indekss, no kura tika ņemti vērā tikai 25%. Indeksējot šie abi rādītāji tika saskaitīti.

Otrs moments. Mums diemžēl ir ļoti liela pensiju izkliestība. Pēc 2016. gada tā ir simt un vairāk reižu. Neoficiāli dati liecina, ka pensija var būt arī 19 000 eiro. Taču šajā gadā indeksācija tiek veikta saskaņā ar jaunajām izmaiņām likumā. Tiek ņemti vērā nevis 25, bet 50% indeksa kāpuma. Proti – šogad ir pati augstākā indeksācija pēdējos desmit gados – 4,39%. Tātad visas pensijas, kuras nav lielākas par 349 eiro, tiek pilnā apmērā indeksētas par šo procentu. Tiem, kam pensija lielāka, pārējā daļa neindeksējas. Izņēmums – černobilieši, represētie…

Nākamgad tiem, kuru darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, algas pieauguma indekss būs 60%. Bet tiem, kam 40 un vairāk – 70%. Pie tiem, kam būs 60%, pieder arī ļaudis, kuri strādājuši smagos un kaitīgos darba apstākļos.

Tātad – naudas izteiksmē pieaugums, ja tas tiktu piemērots šogad, būtu 3-5 eiro. Tas ir nenozīmīgs pieaugums. Taču te es gribētu piebilst, ka, pateicoties pensiju indeksācijai, visā likuma darbības laikā kopš 1996. gada pensijas ir augušas ļoti nopietni. Vidējā pensija mums tagad ir 304 eiro. Tiem, kam sākotnēji tā bija 220, tagad ir 300. Pateicoties indeksācijai, pieaugums ir 30%.

Jā, bija krīze, un indeksācija tika apturēta. To atjaunoja 2011. gadā. Pateicoties tam, ka Pensionāru federācija savāca 106 tūkstošus parakstu.»

Viktors Avotiņš/ NRA.lv

Foto: anateratehttps://pixabay.com/en/users/anaterate-2348028/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/