NA aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt pāreju uz mācībām valsts valodā
Pirmdien, 9. oktobrī, Nacionālā apvienība aicinās valdības partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, tādējādi pārtraucot skolnieku apmācību divās valodās – divās slēgtās sistēmās pēc padomju laiku parauga. Satversmē ir noteikts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.
“Nav pieļaujams, ka divdesmit septiņus gadus pēc neatkarības atjaunošanas Satversmes ieraksts par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu netiek ievērots Latvijas izglītības sistēmā. Skolēni joprojām tiek mācīti pēc padomju laiku parauga – divās valodās, divās slēgtās sistēmās un no dažādām mācību grāmatām,” atzīst Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
2010. gadā NA rosināja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, sākot no mazajām klasītēm, ar katru gadu latviskojot vienu klašu grupu, bet Nacionālajai apvienībai iekļūstot valdībā, valdības deklarācijā tika panākts ieraksts, ka pāreja uz mācībām valsts valodā jāveic līdz 2018. gadam.
R. Dzintars: “Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis sākotnēji viesa cerības, ka sadarbība pārejai uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā ir iespējama. Tāpēc deklarācijā ministrijai tika ierakstīts uzdevums – izstrādāt vismaz plānu, kā pāreja ieviešama. Saeimas sasaukums jau tuvojas noslēgumam, bet plāns nav izstrādāts. Šadurska kungs aizbildinās, ka nevajagot “tracināt krievus” un “viss esot jādara pakāpeniski”. Ir tikai loģiski, ka rodas jautājums – cik pakāpeniski? Un kad tas beidzot notiks?”
Nacionālā apvienība ir sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kas neļautu noraidīt ideju, atrunājoties ar nepieņemamu metodiku vai termiņiem. NA pirmdien koalīcijas parneriem piedāvās likumā ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt, noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.
“Katrai partijai un katram deputātam uz šo jautājumu būs jāatbild gluži kā debašu raidījumā: ar “jā” vai “nē”. Šoreiz iespēja “pacelt abas kartītes” būs liegta,” saka R. Dzintars.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
