Saeima sāk darbu pie “jumta” likuma veselībā
Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Ņemot vērā pārmetumus par likumprojekta saturu no sociālo partneru puses, arī Saeimā gaidāmas asas diskusijas par veselības nozares finansēšanu un veselības pakalpojumu piešķiršanu iedzīvotājiem, vēsta NRA.lv.
Lai Veselības aprūpes finansēšanas likums stātos spēkā, Saeimai tas jāizskata vēl divos lasījumos, uz katru no tiem deputāti var iesniegt priekšlikumus. Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem, kad Saeimā nonāca kādreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes virzītais likums, tika iesniegti simtiem priekšlikumu, kas būtiski kavēja likumprojekta izskatīšanas gaitu, līdz beigās tas netika tālāk par pirmo lasījumu.
Šoreiz atbildīgā par likumpojekta virzību ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuras priekšsēdētāja Aija Barča norāda: Šis likums ir tikai pirmais solis – tam jāievada plašākas izmaiņas veselības aprūpes sistēmā, un tām būs jāatspoguļojas ne tikai dokumentos un budžeta ciparos, bet pacientu apmierinātībā ar valsts nodrošināto veselības aprūpi.»
Likumprojekts paredz, ka no nākamā gada valstī jāievieš valsts obligātā veselības apdrošināšana, kuras pamatā ir visas sabiedrības iesaiste nodokļu maksāšanā. Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Visiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt ārstēšanu no noteiktām slimībām (psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un citas).
Tomēr, lai veselības aprūpes minimumam papildus varētu saņemt vēl arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem vajadzēs būt iesaistītiem valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Pašlaik iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas. Likuma pārejas noteikumos sacīts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, bet 2018. gads paredzēts kā kvalifikācijas periods, kurā personām saglabājas līdzšinējās tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt jau no 2019. gada 1. janvāra tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs tikai apdrošinātām personām.
Inga Paparde
Foto: Saeimas kanceleja
