Pagaidām atlikta ideja par atteikšanos no tā pirmčekiem
Lai gan pirmčeki mēdz maldināt iedzīvotājus un tikuši izmantoti, lai krāptos ar nodokļu nomaksu, tomēr ideja par atteikšanos no tiem pagaidām ir atmesta, taču ne pilnībā aizmirsta.
Iemesls sarunām par pirmčekiem radās restorāna „Gan bei” dēļ, jo atklājās, ka, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, uzņēmēji izmantojuši gan īpaši pielāgotu programmatūru kases aparātu datu sagrozīšanai, gan piekopuši klientu jau apmaksāto pirmčeku anulēšanu.
Tagad šī ideja atmesta un tiek meklēts risinājums, kas būtu pa prātam gan kontrolējošajām iestādēm, gan ēdināšanas nozarē strādājošajiem uzņēmējiem.
“Mēs domājam, ka uz tā pirmčeka vajadzētu paredzēt lielākus uzrakstus, lai būtu skaidri redzams, ka tas nav īstais čeks. Būtu jābūt diezgan skaidrai vizuālai atšķirībai, ka šis čeks nav īstais čeks,” pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Lai informētu sabiedrību, vasarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopīgi ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju īstenoja informatīvo kampaņu, restorānos uz galdiņiem izvietojot īpašus bukletus, kuros skaidrots, ka pirmčeki nav uzskatāmi par maksājumu apliecinošiem dokumentiem.
“Ļoti daudzi līdz tai akcijai vispār neaizdomājās, kas ir pirmčeks un ko nozīmē čeks. Kad mēs ar VID šo akciju ieviesām, mēs arī diskutējām, vai nevajag kaut ko mainīt. Pirmčeks kā tāds ir jāsaglabā, jo tā ir iespēja viesim redzēt pasūtījuma summu un to, ko viņš maksā. Tāds dokuments ir vajadzīgs, bet mēs apsvērām, vai nevajadzētu nosaukumu mainīt, piemēram, „pasūtījums”. Tā, lai tur neparādās tas vārds čeks, kas nereti rada izbrīnu. Cilvēks tiešām padomā, ka tas ir īstais čeks, aiznes uz grāmatvedību, bet izrādās, ka tas neder,” žurnālistiem skaidroja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.
Tomēr, neskaitot skaļo „Gan bei” situāciju, Pinnis gan norāda, ka šādi krāpšanas gadījumi ir reti.
“Vieni nekrāpjas un negrib krāpties, tie ir tie pavisam baltie. Tie ir vairums. Ir vēl otra daļa, kas negribētu krāpties, bet reizēm ir spiesti to darīt, lai izdzīvotu. Izmaksu situācija restorāniem ir saspringta, ieņēmumi nav prognozējami, tādēļ šie uzņēmēji ir spiesti epizodiski neuzrādīt kādas virsstundas vai ko citu darīt, lai izdzīvotu. Trešā daļa, kas ir izteiktā mazākumā, ir tie, kas apzināti pieņem lēmumus kaut ko neuzrādīt. Pret tiem tad ir jāvēršas ar visu likuma bardzību,” teica asociācijas vadītājs.
Šobrīd vēl, kā informē Latvijas Viesnīcu un restorānu biznesa asociācija, biedri gan vēl nav nomainījuši savus kases aparātus.
“Daudzi restorāni, kas strādā, izmantojot citu programmatūru, vēl gaida no VID tiks saņemts apliecinājums par tās atbilstību. Mums bija saruna ar VID par to, ko darīt, ja no 1. jūlija ir stājies spēkā kaut kas, ko restorāni ne savas vainas dēļ nevar ieviest. Mums ir vienošanās, ka šajā laikā neviens netiks īpaši kontrolēts un arī sodi netiks likti,” sacīja Pinnis.
Foto: VID
